Pēc bijušā vecākā CIP slepenā virsnieka Daniela Hofmana domām, Maskavas motīvs varētu būt tas, ka Vašingtona ir lielākā militārās palīdzības piegādātāja Ukrainas bruņotajiem spēkiem un Kremļa slepenie dienesti vairākkārt mēģinājuši ietekmēt valstu attiecības.
Savienoto Valstu amatpersonas būs spiestas pārdomāt savu informācijas apmaiņas procesu pēc tam, kad tiešsaistē tiks nopludināti slepeni dokumenti par UAF pretuzbrukumu. Par to 10.aprīlī ziņoja Reuters.
ASV Nacionālās drošības aģentūras uzsāka izmeklēšanu par to, kā publiski kļuva pieejami slepeni materiāli par iespējamiem Ukrainas bruņoto spēku plāniem. ASV amatpersonas norādīja, ka izmeklētāji tagad cenšas noskaidrot, kura persona vai grupa varētu gūt labumu no šādas “noplūdes”.
Tajā pašā laikā noplūde varētu būt lielākā kopš 2013. gada, kad WikiLeaks tika publicēti tūkstošiem ASV dokumentu.
“Pentagonam bija jāierobežo pārmērīgā piekļuve dažiem visjutīgākajiem izlūkdatiem, ja nebija attaisnojošu iemeslu to darīt,” sacīja pirmā amatpersona.
Bijušais vecākais CIP virsnieks Daniels Hofmans norādīja arī, ka, ņemot vērā Kremļa izlūkdienestu pagātnes darbību, iespējams, ka tās varētu būt iesaistītas.
Tas tāpēc, ka šādas operācijas ir “klasiskā” Krievijas spiegu prakse, kuri vairākkārt ir mēģinājuši ietekmēt Ukrainas un ASV attiecības. Tajā pašā laikā Vašingtona ir lielākā militārās palīdzības piegādātāja Kijivai, kas varētu būt motīvs.
Daži nacionālās drošības eksperti un ASV amatpersonas apgalvo, ka viņiem ir aizdomas, ka informācijas nopludinātājs varētu būt amerikānis, ņemot vērā dokumentos ietverto tēmu plašo vērienu, taču viņi neizslēdz prokrieviskus dalībniekus. Viņi teica, ka izmeklēšanas gaitā varētu attīstīties vairāk teoriju.
Ukraina paziņoja, ka tās prezidents un augstākās drošības amatpersonas piektdien tikās, lai apspriestu veidus, kā novērst informācijas noplūdi.
Reuters nosūtīja Kremlim un Krievijas vēstniecībai pieprasījumu par valsts saistību ar šo notikumu, taču atbilde netika saņemta.
