Kazahstāna grasās ievērot Rietumu sankcijas pret Krieviju. To preses konferencē pēc sarunām ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu sacīja Valsts prezidents Kasims Žomarts Tokajevs.
“Mums ir kontakti ar attiecīgajām organizācijām, lai ievērotu sankciju režīmu, un man šķiet, ka no Vācijas puses nevajadzētu būt bažām par iespējamām darbībām, kuru mērķis ir apiet sankciju režīmu,” sacīja Tokajevs.
Tajā pašā laikā, pēc prezidenta teiktā, Kazahstāna uztur “regulārus draudzīgus kontaktus” ar Krieviju un tai nav nekādu bažu par teritoriālām pretenzijām no tās ziemeļu kaimiņa puses.
Tokajevs sacīja, ka kopš gada sākuma Kazahstāna pa naftas vadu “Družba” ir piegādājusi Vācijai 500 tūkstošus tonnu naftas, lai aizstātu Krievijas naftu un ir gatava nākamgad palielināt piegādes līdz 1,2 miljoniem tonnu. Valstis plāno turpināt paplašināt sadarbību, jo īpaši reto metālu atradņu attīstībā.
Pēc sarunām Šolcs pauda cerību, ka Kazahstāna var palīdzēt Vācijai kļūt neatkarīgākai no energoapgādes no Krievijas. Kanclers Kazahstānas valdības lēmumu neļaut Krievijai apiet sankcijas nosauca par “noderīgu”.
“Ir labi un noderīgi, ka Kazahstānas valdība atbalsta mūs centienos novērst sankciju apiešanu un ir veikusi aktīvus pasākumus, lai tam pretotos,” sacīja Šolcs.
Individuālās sarunās Tokajevs un Šolcs vienojās aktīvāk sadarboties tirdzniecībā, ekonomikā, investīcijās, transporta un loģistikas, “zaļās enerģijas” un citās jomās, ziņo Kazahstānas prezidenta administrācijas preses dienests. Nav zināms, kādus konkrētus projektus apsprieda abu valstu vadītāji.
Tokajevs paziņoja, ka Kazahstāna sekoja Rietumu sankcijām pret Krieviju jau 2022.gada vasarā. “Sankcijas ir sankcijas, tās nedrīkst pārkāpt, jo īpaši tāpēc, ka saņemam paziņojumus, ka sankciju pārkāpšanas gadījumā attiecībā uz mūsu ekonomiku sekos tā saucamās sekundārās sankcijas no Rietumiem,” viņš skaidroja.
25.septembrī Tokajevs tikās ar Krievijas, Baltkrievijas un Kirgizstānas valdību vadītājiem. Viņš norādīja , ka Kazahstānas un Krievijas attiecības joprojām ir ļoti dinamiskas tirdzniecībā, investīcijās un rūpniecībā. Pēc Tokajeva teiktā, valstis šobrīd īsteno 40 kopīgus lielus projektus 16,5 miljardu dolāru vērtībā.
Septembra sākumā Tokajevs paziņoja, ka Kazahstāna plāno būtiski palielināt transporta koridoru kapacitāti, ļaujot eksportēt preces, apejot Krieviju. Pēc prezidenta teiktā, pārvadājumu apjoms Transkaspijas maršrutā, kas ved cauri Kaspijas jūrai, Azerbaidžānai un Gruzijai, pēc tam uz Turciju un ES valstīm, vidējā termiņā var tikt palielināts piecas reizes.
Kazahstāna jau tagad palielina naftas eksportu, apejot Krieviju, iegādājoties tankkuģus izejvielu transportēšanai pāri Kaspijas jūrai. Pērn valsts korporācija “Kazatomprom”, kas ir pasaulē lielākā urāna ieguvēja, paziņoja, ka apsver iespēju dažādot savus eksporta kanālus, kas iepriekš galvenokārt plūda caur Krievijas ostām.
