Alīnai Kabajevai 12.maijā apritēja 40 gadu, un viņa, bez visiem citiem sasniegumiem, ir viena no retajām personām pasaulē, kura var atļauties slēgt mediju pāris dienu laikā. 2008. gada 12. aprīlī laikraksts ”Moskovskij Korrespondent” bija pirmais, kas publicēja baumas par iespējamu romānu starp titulēto bijušo vingrotāju un Vladimiru Putinu, un četras dienas vēlāk tas tika slēgts “nerentabilitātes dēļ”.
Pēc Krievijas standartiem otrā Putina prezidentūras termiņa laikā situācija ir bezprecedenta. Cenzūra kontrolē televīziju, bet presei joprojām tika atļauts nesamērīgi vairāk. Taču tas neglāba ”Moskovskij Korrespondent’, tāpat kā neglāba kautrīgie redaktoru komentāri, ka, skat, vācu tabloīdi taču raksta par Gerharda Šrēdera romāniem, un kāpēc gan mēs nedrīkstam?
Putina komentārs par “gripaino degunu”, kuru žurnālistiem nevajadzētu bāzt Krievijas politiķu un personīgi valsts vadītāja personiskajās attiecībās, noteica varas un žurnālistu attiecības turpmākajiem gadu desmitiem. Kad 2015. gadā RBK rakstīja par iespējamām prezidenta meitām, arī sankcijas ilgi nebija jāgaida – redakcijas vadītāji Romāns Badaņins un Elizaveta Osetinska tika atlaisti piecus mēnešus pēc raksta publicēšanas.
”Moskovskij Korrespondent” publikācija, kā tagad šķiet, ietekmēja arī Kabajevas turpmāko dzīvi. 2007. gadā vingrotājas karjera tuvojās noslēgumam, taču pat tās kulminācijā, 2000.-2004. gadā, sportistei mediju pasaule nemaz nebija sveša: viņa vadīja realitātes šovu ”Harēms” tandēmā ar Aļonu Sviridovu, piedalījās ”Fort Bojard”, fotografējās “Maxim”, izmēģināja sevi kā šova “Sporta impērija” vadītāju.
Vārdu sakot, viņa nepavisam nebija “reti publicēta un intervijas nedodoša” superzvaigzne, kā viņa tika iztēlota pēc stāsta ar Putinu. Nākamajā gadā pēc skandalozā raksta Kabajeva kļuva par Valsts domes deputāti, nedaudz vēlāk viņa pievienojās valsts lielākās Nacionālās mediju grupas (NMG) uzraudzības padomei, kas kontrolē visu, sākot no ”Pirmā kanāla” līdz ”REN-TV”, ”Izvestija”, ”STS”, ”Sport Express” un ”Če”. Un organizēja arī “Jaunā žurnālista skolu”:
“Žurnālistiem ir jāmāca ētika! Es zinu, kā viņi var visu pasniegt, sagrozīt, sagraut cilvēku, salauzt dzīvi – gan personīgo, gan radošo, gan sportisko!”, tolaik teica Kabajeva
2014. gada 1. aprīlī Putins izšķīrās no savas sievas Ludmilas, 2008. gada ”Moskovskij Korrespondent’ raksts sākās ar pieņēmumu par to. No otras puses, Kabajeva devās uz stabilu paaugstinājumu: viņa pameta Valsts domi un vadīja NMG direktoru padomi.
Sportiste
Centību Kabajevai patiešām nebija jāaizņemas. Viņa, profesionālā futbolista Marata Kabajeva un Uzbekistānas basketbola izlases spēlētājas Ļubovas Kabajevas meita, sportā iesaistījās trīs gadu vecumā. Sākumā viņi domāja par daiļslidošanu, taču Taškentas klimats tam neatbilda. Tāpēc Alīna tika nosūtīta uz mākslas vingrošanu. Sekciju, kurā mācījās Kabajeva, palīdzēja organizēt viņas vectēvs, ierēdnis.
Pusaudža gados Kabajeva ar ģimeni pārcēlās uz Maskavu, kur māte viņu aizveda pie Krievijas mākslas vingrošanas komandas galvenās treneres un šī sporta veida dibinātājas valstī Irinas Vineres.
Par Vineres darba specifiku Alīna pastāstīja intervijā žurnālam ”Vogue” 2011. gadā:
“Atceros, kad biju maza, un pēc treniņa mani cienāja ar arbūzu. Es biju apspīlētā treniņtērpā, un acīmredzot mans vēders bija izlīdis uz āru. Irina Aleksandrovna Vinere mani ieraudzīja un teica: “Nāc, kāp uz svariem!”
Es nostājos, un tur svars bija par puskilogramu vairāk. Un Vinere saka: “Nu, viss, sakravā mantas un dodieties uz savu Taškentu!” Un mana māte, kas turpat sēdēja, piebilst: “Tu brauc, bet es palikšu.” Un neviens mani nepažēloja!
Stingrā pieeja tomēr atmaksājās. Profesionālajā sportā Kabajeva debitēja 1996. gadā tikai 13 gadu vecumā – tad viņa bija jaunākā Krievijas valstsvienībā. Viņa palika jaunākā arī 1998.-1999. gadā, kad pārmaiņus aizvadīja divus Eiropas un vienu pasaules čempionātu. 2000. gadā tika pieņemts, ka jaunā vingrotāja izcīnīs zeltu arī Sidnejas olimpiskajās spēlēs, taču vingrinājuma laikā Kabajeva nometa riņķi, un aizskrēja pēc tā aiz laukuma robežas, tāpēc ieņēma tikai trešo vietu – aiz tautietes Jūlijas Barsukovas un Baltkrievietes Jūlijas Raskinas.
“Mans zaudējums Sidnejā ir liktenis. Ja nebūtu šī zaudējuma, nebūtu tā, kas man ir tagad. Galu galā sīkums, riņķis izlidoja – un viss! Pēc Sidnejas sev teicu, ka sīkumu nav – ne sportā, ne dzīvē. Vai jūs zināt, kas ir visgrūtākais? Nevis tad, kad cīnies ar konkurentiem, bet tad, kad cīnies ar sevi – ak, tas ir grūti, ” viņa atcerējās .
Un tas patiešām neapturēja Kabajevu. Pasaules čempionātā 2001. gadā Madridē viņa atkal ieguva zeltu, taču uz gadu tika diskvalificēta dopinga skandāla dēļ pēc uzvaras Labas gribas spēlēs Brisbenā. Tad sportiste domāja pamest lielo sportu, bet trenere Vinere viņu pārliecināja .
“Es atnācu pie Irinas Aleksandrovnas, lai pateiktu viņai: tas ir viss, es to vairs nevaru. Es skatos uz viņu, viņa uz mani: “Nu ko, tu man gribi teikt, ka vēlaties metīsi mieru?” “Nē, esmu gatavs trenēties tālāk.”
Pēc gada piespiedu atvaļinājuma Kabajeva turpināja savu uzvaru sēriju:
2002. gads – zelts Eiropas čempionātā Grenādā;
2003. gads – zelts pasaules čempionātā Budapeštā;
2004. gads – atkal pirmā vieta Eiropas turnīrā Kijevā.
Un karjeras kulminācija ir zelta medaļa Atēnu olimpiskajās spēlēs.
Kabajeva grasījās pamest sportu un pat paziņoja par aiziešanu, taču Vinere atkal iejaucās. Neobligāta atgriešanās – un tas pats: sudrabs Eiropas čempionātā Maskavā, bronza vienā no kategorijām Pasaules čempionātā Patrasā 2007. gadā.
“Es esmu Vērsis, vai jūs zināt? Mani vajag pamudināt, bet, ja es ieskriešos, neviens mani neapturēs,” 2011. gadā par savu karjeru teica Kabajeva.
Viņa joprojām ir starp desmit titulētākajām vingrotājām pasaulē.
Politiķe
Ar visu to Kabajevai pietika laika politikai. 2001. gadā viņa iekļuva partijas ”Vienotā Krievija” Augstākajā padomē, kā arī pievienojās Labdarības, žēlsirdības un brīvprātīgā darba attīstības komisijai Sabiedriskajā palātā, kur nodarbojās ar sportistu apdrošināšanas jautājumu.
Jādomā, ka tajā pašā gadā viņa iepazinās ar Putinu, kad trenere Irina Vinere nolēma nosvinēt Krievijas izlases veiksmīgo sniegumu pasaules čempionātā Spānijā, kur sportistes – pati Kabajeva un Irina Čaščina – izcīnīja visas zelta medaļas. Pēc tam Kabajeva, pēc tabloīdu ziņotā, visu vakaru izklaidēja Putinu un stāstīja viņam par mākslas vingrošanu.
Kabajeva patiešām iesaistījās politikā 2007. gadā, 23 gadu vecumā viņa kļuva par vienu no jaunākajām Valsts domes deputātēm. Pirmais viņas darba termiņš iekrita salīdzinoši klusā laikā: piemēram, Kabajeva atzīmējās likumprojekta izstrādē, kas aizliedz žurnālistiem publicēt informāciju par noziegumiem pret bērniem.
Taču Valsts domes IV sasaukuma, kas tika saukts par “trako printeri”, ietvaros, bijusī sportiste balsoja par Magņitska likumu, par Krimas aneksiju un likumu par “ārvalstu aģentiem”. 2022. gadā Kabajeva sacīja, ka gatavojas piedalīties senas baznīcas atjaunošanā okupētajā Krimā, bet gadsimta desmito gadu sākumā okupētajā Chinvali “būvēja” sporta kompleksu.
“ES ticu! Es varu daudz ko mainīt. Esmu pārliecināta, ka varu mainīt pasauli!” Alīna teica 2011. gadā.
Olimpiskā 2014. gada septembrī Kabajeva pameta Valsts domi, lai vadītu Nacionālās mediju grupas direktoru padomi.
Plašsaziņas līdzekļi
Grūti pateikt, vai Kabajevai izdevās mainīt pasauli, vadot NMG, kas kontrolē galvenos propagandas medijus valstī.
Pirms kara NMG palielināja vairāk izklaidējoša satura ražošanu: atvēra ”Če” kanālu, iepludināja naudu ”STS” un darbojās kā vietējais partneris pasaulē lielākajam straumēšanas pakalpojumam ”Netflix”. Laicīgi, pirms pandēmijas, viņa sāka izstrādāt savu straumēšanas platformu – “More.tv”. ”Vakara Urgants”, lai gan tika laists klajā 2012. gadā, savu popularitātes maksimumu sasniedza 2016.–2018. gadā.
Šie un citi soļi ārkārtīgi pozitīvi atspoguļojās uzņēmuma finansēs. Pēc RBK datiem, kopš 2014. gada uzņēmuma ieņēmumi ir pieauguši no 3,06 miljardiem rubļu līdz 47 miljardiem rubļu 2021. gadā.
Tas atspoguļojās arī pašas Kabajevas ienākumos. 2018. gadā Kabajeva no NMG saņēma 785 miljonus rubļu gadā, 2019. gadā – 55,4 miljonus , bet 2020. gadā – 300 miljonus, 2021. gadā – 155,4 miljonus rubļu. Viņas darba laikā Valsts domē 2010.-2013.gadā Kabajevas ienākumi nepārsniedza 14 miljonus rubļu.
2022. gada dati vēl nav publicēti, taču ar pārliecību varam teikt, ka tādus ieņēmumus no NMG vairs neredzēsim – lielākie reklāmdevēji valsti pameta, ”Vakara Urgants” neoficiāli slēgts, ”STS” diez vai iegādāsies ārzemju hitus, uz kuriem kanāls daļēji balstījās, ar tādiem pašiem panākumiem. “More.tv” palika bez “Harija Potera” un “Zvaigžņu kariem”, Netflix vairs nevar apmaksāt ar Krievijas kartēm – un maz ticams, ka tas turpinās attiecības ar tik toksisku partneri.
Un tas ir patiešām toksisks.
“Novēlam veiksmi katram no mums un mums visiem kopā. Mūsu cilvēkiem šie panākumi ir vajadzīgi, jo informatīvais darbs šodienas apstākļos, kādos mēs dzīvojam un cīnāmies par savu valsti, ir kā militārs ierocis,” 2023. gada 2. februārī NMG 15. gadadienā sacīja parasti miermīlīgā Kabajeva.
”Un savas nozīmes ziņā tas nekādā ziņā nav zemāks par Kalašņikova triecienšauteni. Kara korespondenti to zina.”
2022. gadā Kabajeva tika iekļauta Eiropas Savienības un ASV sankciju sarakstos. Tai skaitā par to, ka viņa vada NMG, kuru ārvalstu amatpersonas pamatoti uzskata par propagandas resursu apsaimniekotāju.
Ģimene
“Alinka, tu tikai dzemdē, es viņai saku, es visu uzņemšos uz sevi, esmu gatava audzināt tavu bērnu, jo es ar tevi tādu skolu esmu izgājusi!” – 2011. gadā teica Kabajevas māte Ļubova.
Vai bijušajai sportistei izdevies piepildīt mammas sapni, nav zināms. Ja Kabajeva kaut kādā veidā norobežo sevi ar komentāriem žurnālistiem, tad tas ir, apspriežot savas personīgās dzīves detaļas. Kaut kas tomēr ir zināms.
Piemēram, no 2002. līdz 2006. gadam Kabajeva tikās ar policijas kapteini Davidu Museliani. Toreiz viņš strādāja Preņenskoje policijas nodaļā par priekšnieka vietnieku darbā ar personālu un bija precējies, taču tas abus neatturēja. Tika baumots, ka pēc Museliani šķiršanās pāris pat plānojis apprecēties, taču 2006. gadā attiecības pārtrūka. Varbūt tikai tāpēc, par ko ”Moskovskij Korrespondent’ rakstīja 2008. gadā.
Kā vēsta laikraksts Sonntags Zeitung, Kabajevai no Vladimira Putina piedzimuši trīs bērni. Tabloīds Page Six rakstīja par iespējamā pāra četriem kopīgajiem bērniem un to, ka viņi dzīvo Šveicē. Krievijas prezidents, izņemot jau sen izteikto komentāru par “gripaaino degunu”, šo informāciju oficiāli nekomentē. Tāpat kā pati Kabajeva.
2023. gada martā izdevums ”Projekt” publicēja izmeklēšanu, kurā apgalvots, ka Alīna dzīvo prezidenta rezidences ”Valdai” teritorijā.
Nav noslēpjams, ka sportiste zeltneša pirkstā nēsā laulības gredzenu.
