Kamīniem un krāsnīm veltīto aprakstu sērijā šoreiz tēma par kamīniem un dūmgāzēm, bet noslēgumā atkal jauna galerija ar 20 interesantām idejām kamīnam interjerā.
Kamīni, un to pareiza darbība, ir atkarīga no labas kvalitātes malkas. Kamīni, kuri tiek darbināti ar sliktas kvalitātes malku parasti liek mums saskarties ar tāda rakstura problēmām, kā – sit dūmus telpā, kamīnā liesma ir vājas kvalitātes un nedod pietiekamu karstumu; vilkme ir slikta; svīst stikls, kļūst melns; visbeidzot dūmvads aizaug diezgan ātri.
Kas ir laba malka ? Kamīni, kuriem mēs liekam iekšā labas kvalitātes malku darbojas nevainojami. Malkas mitrumam jābūt līdz 20 %. Parasti labas kvalitātes malku iegūstam malku izžāvējot šķūnītī, kura sānu sienas ir retotas, lai vēja iedarbība būtu pietiekama. Malkas žāvēšanai nepieciešams divi gadi. Iegādājoties malku kamīniem, un ne tikai kamīniem, no piegādātājiem, kas svaigi saskaldītu malku žāvē kaltēs pāris dienās, būtu nepieciešams pārbaudīt ar mitruma mērītāju.
Tas darāms tā: pārskaldiet lielāko pagali un veiciet mērījumu no svaigi noskaldītā sāna. Ne reti, mitruma rādītājs būs 45 %. Tas nozīmē, ka pāris dienās kalte ir spējīga izžāvēt tikai ārējo malu. Kurinot mitru malku, kamīni Jums pateiks priekšā par tās kvalitāti. Kamīna stikls sāks svīst un pat paliks melns. Dūmu masa deponēsies kamīnā, jo vilkme to nespēj izvadīt pa skursteni ārā. It sevišķi tas novērojams momentos, kad mēs gribam papildināt kamīnu ar nākošo malkas krāvumu. Šeit jāpiezīmē, ka vēl viens svarīgs faktors , kāpēc dūmi netiek izvilkti ārā ir nepietiekama vilkme. Te ir daži pamatnoteikumi. Dūmvada diametram ir jābūt vienādam vai lielākam par kamīna kurtuves izejošo diametru. Pretējā gadījumā veidojas pudeles kakliņa faktors. Turpinājums sekos!
