Pēdējos gados mājsaimniecības ķimikālijas ar vides marķējumu ir kļuvušas arvien populārākas, kas liecina, ka šādi produkti veselībai un videi ir drošāki nekā parastie produkti. Pētnieki no Jorkas Universitātes (Apvienotā Karaliste) nolēma pārbaudīt, kā viss patiesībā ir. Izrādījās, ka tīrīšanas līdzekļi ar marķējumu “eko” ir nevis tik labi, bet var pat pārpēt parastos, potenciāli kaitīgo ķīmisko vielu emisiju ziņā.
Žurnālā Environmental Science: Processes & Impact publicētajā rakstā zinātnieki pētīja parasto un videi draudzīgo tīrīšanas līdzekļu sastāvu un salīdzināja, kā to gaistošie organiskie savienojumi (GOS) ietekmē iekštelpu gaisa kvalitāti.
GOS ir plaša organisko vielu klase, tostarp aromātiskie ogļūdeņraži, aldehīdi, spirti, ketoni, monoterpēni, terpenoīdi un citi. No iepriekšējiem pētījumiem ir zināms, ka monoterpēni, kas izdalās no patēriņa precēm, var reaģēt un veidot bīstamus sekundāros piesārņotājus, piemēram, formaldehīdu.
Palielinoties GOS līmenim iekštelpu gaisā, uzņēmīgiem cilvēkiem var rasties elpošanas problēmas un acu, deguna, rīkles vai ādas kairinājums. Atkārtota iedarbība uz augstu formaldehīda koncentrāciju ir saistīta ar kancerogēnu iedarbību.
Pētnieki no Jorkas Universitātes aplūkoja 10 parastos un 13 videi draudzīgos tīrīšanas līdzekļus, tostarp virsmu tīrīšanas līdzekļus (astoņi priekšmeti), vannas istabas tīrīšanas līdzekļus (pieci priekšmeti), grīdas tīrīšanas līdzekļus (seši priekšmeti) un trauku mazgāšanas līdzekļus (četri priekšmeti).
Izmantojot gāzu hromatogrāfijas analīzi, zinātnieki atklāja, ka sadzīves ķimikālijas, kas marķētas ar “eko”, izdala vairāk monoterpēnu nekā parastie produkti. Galvenais gaistošo monoterpēnu avots bija aromātiskās smaržvielas.
Vidējā kopējā monoterpēna koncentrācija videi draudzīgiem produktiem bija 25 miligrami litrā, bet parastajiem produktiem tā bija 8,6 miligrami litrā. Rezultātā pirmā izmantošana izraisīja lielāku kaitīgo sekundāro piesārņotāju, piemēram, formaldehīda (līdz 7%) un peroksiacetilnitrāta (līdz 6%), koncentrācijas pieaugumu. Taču ķīmiski aktīvāko monoterpēnu (α-terpinēna, terpinolēna un α-fellandrēna) izdalīšanos biežāk novēroja, lietojot parastos tīrīšanas līdzekļus.
Tādējādi pētnieki neatrada pierādījumus tam, ka videi draudzīgi tīrīšanas līdzekļi ir labāki par parastiem tīrīšanas līdzekļiem, ņemot vērā ietekmi uz iekštelpu gaisa kvalitāti.
”Daudzus patērētājus maldina šādu produktu reklāma. Tas (to izmantošana) var pasliktināt gaisa kvalitāti mājās un, iespējams, apdraudēt veselību. Daudziem produktiem lielveikalu plauktos marķējums “videi draudzīgs” neatbilst savai nozīmei, sacīja ķīmiķe Elena Hārdinga-Smita, viena no pētījuma autorēm.
Ražotājiem būtu skaidrāk jānorāda un jāpaskaidro, kas ir iekļauts viņu produktos un kā samazināt iespējamo kaitējumu no tiem, piebilda pētnieks. Piemēram, gaisa kvalitāte jūsu mājās uzlabosies, ja, lietojot šādus produktus, ieslēgsiet ventilāciju vai atvērsiet logu ventilācijai.
