Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas izbeigt karu Ukrainā “cik drīz vien iespējams”, taču šim nolūkam viņam ir jāatdod visas okupētās zemes, intervijā amerikāņu televīzijas kanālam PBS sacīja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
“Uzbekistānā (ŠSO samitā Samarkandā) es tikos ar prezidentu Putinu, un mēs ar viņu rīkojām ļoti pamatīgas sarunas. Un patiesībā viņš man parādīja, ka ir gatavs to izbeigt pēc iespējas ātrāk. Tāds bija mans iespaids, jo tas, kā lietas šobrīd notiek, ir diezgan problemātiski,” sacīja Erdogans.
Viņš gan uzsvēra, ka karš nevar beigties ar kādu Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijai. “Ja Ukrainā tiks nodibināts miers, protams, sagrābto zemju atgriešana kļūs ļoti svarīga. Tas ir tas, kas tiek gaidīts. Tas ir tas, ko mēs vēlamies. Putins ir spēris noteiktus soļus. Mēs esam veikuši noteiktus soļus. Atņemtās zemes tiks atdotas Ukrainai,” uzsvēra Turcijas prezidents.
Viņš arī atgādināja, ka kopš 2014.gada viņš lūdz Putinu atdot Ukrainai Krimu. “Bet kopš tā laika diemžēl nav sperts neviens solis uz priekšu,” atzina Erdogans. Pēc viņa teiktā, viņam ir “neatlaidīga vēlme” organizēt sarunas starp Putinu un Ukrainas līderi Volodimiru Zeļenski tā, lai tās atrisinātu visas pretrunas. “Es gribu dzirdēt visu no viņiem. Mums vēl nav izdevies, bet es nezaudēju cerību,” sacīja Erdogans.
Šanhajas Sadarbības organizācijas samitā Samarkandā Putins tikās arī ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kuram arī bija “jautājumi un bažas” par karu Ukrainā. Krievijas Federācijas prezidents solīja atbildēt uz visiem Ķīnas līdera jautājumiem.
Putins tikās arī ar citu svarīgu partneri – Indijas premjerministru Narendru Modi. “Pašreizējais laikmets nav karu laikmets, un es par to runāju ar jums pa tālruni, ” Putinam sacīja Modi. “Mēs darīsim visu, lai tas viss pēc iespējas ātrāk tiktu pārtraukts. Diemžēl pretējā puse, Ukrainas vadība, paziņoja par atteikšanos no sarunu procesa,” atbildēja Putins.
Tikmēr pašpasludinātās DTR un LTR varas iestādes nolēma sinhronizēt procesus referendumu rīkošanai jautājumā par pievienošanos Krievijai. Hersonas apgabala okupācijas varas iestādes paziņojumu par referendumu paziņoja 20.septembrī. Plebiscītus okupētajās teritorijās Kremlis uz nenoteiktu laiku atlika sakarā ar veiksmīgo Ukrainas pretuzbrukumu, kas atbrīvoja gandrīz visu Harkivas apgabalu, daļu no Hersonas un Luhanskas apgabaliem.
Krievijas Federācijas Drošības padomes vadītāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs rakstīja , ka referendumi “jārīko”, jo tie “pilnībā maina Krievijas attīstības vektoru uz gadu desmitiem”. “Tikpat svarīgi ir tas, ka pēc mūsu valsts konstitūcijas grozījumiem neviens topošais Krievijas līderis, neviena amatpersona nevarēs atcelt šos lēmumus,” sacīja Medvedevs.
