Atlantijas padomes pētniecības centrs ”Scowcroft Center” ir publicējis ikgadējās 300 ekspertu aptaujas rezultātus.
Cenšoties labāk izprast, kā pasaule varētu mainīties pēc desmit gadiem, Global Foresight pētījuma autori uzdeva jautājumus par tādām tēmām kā globalizācija, multipolaritāte, konflikti, mākslīgais intelekts, klimata pārmaiņas…
Respondenti sacīja, ka tuvākajā desmitgadē pie varas Krievijā, visticamāk, nāks jauns līderis – nezināmos apstākļos un potenciālu apvērsumu laikā. Paredzams, ka martā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās Vladimirs Putins uzvarēs viegli, taču 71% aptaujāto uzskata, ka līdz 2034. gadam Putins nebūs Krievijas prezidents.
Daudzi aptaujātie sagaida, ka Krieviju gaida lieli satricinājumi: sabrukums revolūcijas, pilsoņu kara vai politiskās sabrukšanas rezultātā. Pat starp tiem, kuri uzskata, ka Putins joprojām valdīs Krieviju 2034. gadā, gandrīz ceturtā daļa aptaujāto sagaida, ka valsts sabruks.
Tikai 6% aptaujāto ekspertu uzskata, ka Putinam izdosies pakļaut Ukrainu. Taču, kā liecina aptaujas rezultāti, arī Kijiva nesasniegs savus militāros mērķus – piemēram, okupēto teritoriju atgriešanu. Daudzi eksperti uzskata, ka Ukraina šajā periodā kļūs par daļu no Eiropas Savienības un NATO.
29% vismaz zināmā mērā piekrīt, ka Krievija un NATO šajā periodā varētu nonākt tiešā militārā konfliktā.
84% aptaujāto ekspertu uzskata, ka līdz 2034. gadam vismaz vienai no šobrīd no kodolieročiem brīvām valstīm būs kodolieroči. Vislielākās izredzes ir Irānā (73% viedoklis), Saūda Arābijā (40%), Dienvidkorejā (25%) un Japānā (19%).
21% ekspertu sacīja, ka ANO tuvākajā desmitgadē nespēs efektīvi veikt savu misiju. Aptaujātie īpaši kritiski vērtē Drošības padomes darbu. Tajā pašā laikā 42% aptaujāto pieļauj, ka Indija varētu kļūt par nākamo pastāvīgo ANO Drošības padomes locekli. No starptautiskajām organizācijām aptaujas dalībnieki vislielāko uzticību pauduši Starptautiskajam Valūtas fondam (6% viedoklis) un Pasaules Bankai (4% viedoklis).
73% sagaida, ka līdz 2034. gadam pasaule kļūs daudzpolāra, ar vairākiem varas centriem, bet ASV saglabās līderpozīcijas vairākos galvenajos parametros.
Aptaujas respondenti dalījās par Ķīnas globālo lomu nākamajā desmitgadē. Piemēram, 44% aptaujāto uzskata, ka šajā periodā pasaule galvenokārt sadalīsies blokos, kas atbalsta attiecīgi Ķīnu un ASV, kas novedīs pie bipolāras pasaules veidošanās; Tam nepiekrīt 39% aptaujāto. Tāpat 33% aptaujāto piekrīt, ka Ķīna un Krievija kļūs par oficiālām sabiedrotajām līdz 2034.gadam.
Pēc aptaujāto ekspertu domām, vislielākais drauds globālajai labklājībai būs klimata pārmaiņas.
Šī ir joma, kurā respondenti sagaida vislielāko globālās sadarbības pieaugumu nākamo desmit gadu laikā (49%), taču tikai daži ir pārliecināti, ka šī sadarbība būs pietiekami efektīva.
51% uzskata, ka mākslīgajam intelektam būs pozitīva ietekme uz cilvēces attīstību nākamajā desmitgadē.
Kopumā aptaujas rezultāti liecina, ka eksperti ir visai pesimistiski noskaņoti: aptuveni 60% aptaujāto uzskata, ka līdz 2034. gadam pasaulē dzīvos sliktāk.
Projekta veidotāji apgalvo, ka pētījuma galvenais mērķis ir atspoguļot ekspertu kopienas noskaņojumu, pievēršot uzmanību dažādām globālo pārmaiņu tendencēm.
“Aptaujas rezultātus nevajadzētu uzskatīt par nākotnes prognozi,” uzsver viens no tās autoriem Uri Frīdmans. – Prognozes nav liktenis. Izmantojot šo pētījumu, mēs cenšamies gūt ieskatu no mūsu ekspertiem par to, kā pasaule varētu attīstīties nākotnē.
