Uz Ukrainas kara un Tuvo Austrumu konfliktu fona Starptautiskā ieroču tirdzniecības līguma ievērošana kļūst vēl svarīgāka, norāda eksperti.
Rietumu un ASV atbalsts Ukrainai, kas 2022. gada februārī tika pakļauta pilna mēroga Krievijas iebrukumam, un tai sekojošā ieroču piegāde Kijivai lika pievērst jaunu skatījumu uz pasaules ieroču tirdzniecības tirgu un atgriezties diskusijai par šī tirgus caurskatāmības nozīmi un problēmām.
Stimsona centrs ar Nīderlandes Karalistes atbalstu pulcēja ekspertus, lai apspriestu stāvokli attiecībā uz ziņošanu un datu pieejamību par ieroču tirdzniecību saistībā ar Starptautisko ieroču tirdzniecības līgumu (ATT).
Diskusijas dalībnieki prezentēja ikgadējos ziņojumus par Līguma īstenošanu un apsprieda, kā valdības, pilsoniskā sabiedrība un citi starptautiski un nacionālie dalībnieki var uzlabot izpratni par to, cik svarīgi ir tuvākajā nākotnē pievērst sabiedrības uzmanību ieroču tirdzniecības procesam.
Problēmas un sasniegumi starptautiskajā ieroču aprites kontrolē
Roberts in den Bošs, atbruņošanās vēstnieks un pastāvīgais pārstāvis Nīderlandes Karalistes atbruņošanās konferencē Ženēvā, sacīja, ka pārredzamības jautājumiem un valsts pienākumiem, ņemot vērā ieroču piegādi un pieredzi saistībā ar karu Ukrainā, nav vienkāršas atbildes, neskatoties uz to, ka tie jau sen ir bijuši prioritāte:
“Tā, piemēram, dēļ Nīderlandes lēmums piegādāt Ukrainai ieročus, lai palīdzētu īstenot tās pašaizsardzības tiesības saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, mums drošības apsvērumu dēļ bija jāierobežo caurskatāmība dažos mūsu Līguma ziņošanas elementos.”.
Tomēr, pēc vēstnieka teiktā, cenšoties saglabāt procesu pēc iespējas caurskatāmāku, šogad tika nolemts atklāti dalīties ar plašāku sabiedrību detalizētā informācijā par dažādām Nīderlandes militārā atbalsta kategorijām Ukrainai.
“Esam snieguši sīkāku informāciju par piegādātā militārā aprīkojuma veidiem un daudzumiem, lai gan dažos gadījumos nevaram sniegt papildu informāciju, piemēram, par stratēģisko ieroču skaitu, jo tas radītu nevēlamu priekšstatu par mūsu valsts spējām un potenciāli varētu kompromitēt gan mūsu operatīvo drošību, gan Ukrainas drošību,” viņš skaidroja
Reičela Stola, Stimsona centra viceprezidente un Kovencionālās aizsardzības programmas direktore, prezentējot Stimpsona centra ziņojumu “Starptautiskā ieroču tirdzniecības līguma 2022. gada ziņojums” Ukrainas kara kontekstā, atzīmēja, ka karš Ukrainā lielā mērā ietekmēja 113 Līgumslēdzēju valstu ziņojumus.
Tikai 68 no viņiem līdz šim to ir iesnieguši. Pēc ekspertes domām, tas ir saistīts ar “ziņošanu valsts iestādēm par ieroču piegādes prioritātēm”. Piemēram, Apvienotajā Karalistē ziņošanai vispirms ir jāiztur parlamenta uzklausīšana.
“Ņemot vērā Ukrainas atbalsta politisko jutīgumu, daudzi ieroču piegādātāji bija nobažījušies par iespējamiem drošības riskiem, kas saistīti ar atklāšanu, ka viņu ieroči tiek nogādāti Ukrainā. Daži šogad sniedza informāciju konfidenciāli, ko atļauj līgums,” sacīja Stola.
Eksperte skaidroja, ka Līgumā paredzētajā ziņojumā ir ietverta diezgan detalizēta informācija, tajā skaitā “norādīts par nodoto ieroču kopējo daudzumu un/vai vērtību, informācija par ieroču importētājvalsti, eksportētājvalsti un izcelsmes valsti, kā arī kā ieroču aprakstu un komentārus par nodošanu.
“Lai gan karš Ukrainā ir ļoti sarežģījis valstu centienus publiski atklāt starptautisko ieroču nodošanu, iesaistītās valstis šogad galu galā ir apliecinājušas savu apņemšanos ievērot Līgumu un pārredzamības mērķus,” sacīja analītiķis.
Karina Solmirano, projekta vadītāja, iepazīstināja ar ”ATT Monitor” ziņojumu jau 2023. gadam.
”ATT Monitor” ir neatkarīgs organizācijas ”Culture Arms” projekts, kas pirmo reizi tika uzsākts 2015. gada janvārī un aptver trīs aspektus. Tajā ir izvērtēts, kā ar Starptautisko ieroču tirdzniecības līgumu ir panākts progress, lai sasniegtu mērķi novērst ieroču un munīcijas novirzīšanu. Turklāt ziņojumā ir aplūkots progress pārredzamības jomā, veicot analīzi par katru valsti. Visbeidzot, tajā ir sniegts pārskats par aktuālajiem jautājumiem un tendencēm Līguma īstenošanā.
“Pēdējo pāris gadu laikā esam izstrādājuši metodoloģiju nepatiesu ziņu analīzei un identificēšanai ziņošanā trīs kategorijās,” atzīmēja eksperte. “Vispirms pārbaudām, vai gada pārskati atbilst valsts saistībām. Pēc tam mēs aplūkosim, kā tās gada pārskati var palīdzēt sasniegt Līgumā noteiktos ieroču nodošanas pārredzamības mērķus un uzdevumus. Visbeidzot, mēs aplūkojam, vai šīs valsts rīcība palīdz palielināt pārredzamību. Mēs pārraugām, vai un kur tika slēpta komerciālā vai nacionālās drošības informācija. Mēs arī pārbaudām, vai valstis ietver parasto ieroču nacionālās definīcijas, nacionālās kategorijas. Piemēram, ziņošana par munīciju nav līguma prasība. Tomēr Līguma ziņošanas veidne ļauj dalībvalstīm ziņot par plašāku ieroču klāstu, iekļaujot sadaļu par valstu kategorijām un kategorijām citiem kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem.
Eksperte minēja Igaunijas, Somijas, Norvēģijas un Zviedrijas piemērus, kas iesniedza ziņojumus, tostarp papildu informāciju par munīcijas importu vai eksportu.
Zīmīgi, ka no 113 valstīm, pēc pētnieces domām, tikai 19 iesaistītās valstis bija tās, kas izpildīja lielāko daļu ziņošanas prasību. Un tikai trīs no tām sniedz praktiski visu informāciju, kas atbalsta visaugstāko pārredzamības līmeni ieroču piegādes jautājumā: Peru, Dienvidāfrika un Zviedrija – valstis, kas atrodas pilnīgi atšķirīgos reģionos un ar atšķirīgu attīstības līmeni, politisko un sociālo realitāti. Pārskatāmāko ziņojumu no Āzijas un Klusā okeāna reģiona iesniedza Filipīnas.
Kājnieku ieroči, pēc pētnieces domām, veido “lielāko procentuālo daļu” no tā, ko ziņo valstis. Diemžēl pētniekiem dati par lielākās daļas konvencionālo ieroču eksportu ir mazākā procentuālā daļa no dalībvalstu ziņotā.
Kā ieroču pārredzamība palīdz stiprināt demokrātiju?
Reičela Štola minēja, ka “pārredzamība un dažādu valstu pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu ietekme būs galvenā tēma Līguma dalībvalstu 10. konferencē 2024. gada augustā”.
“Katrā valstī Līguma ziņojuma aizpildīšanā ir iesaistīti daudzi cilvēki, nevis tikai viena persona, kas apkopo visu informāciju. Un vēl daudzi cilvēki labo un pārbauda ziņojumu. Tādējādi šajā procesā vienmēr ir iesaistīta ļoti plaša cilvēku grupa, tostarp ārējie novērotāji no dažādām politiskajām un pilsoniskajām organizācijām. Tāpēc mēs ceram, ka tas dos iespēju apspriest un attīstīt paraugpraksi informācijas vākšanai, kā arī ziņošanai un uzskaitei par ieroču kontrabandu,” sacīja eksperte, “mēs faktiski esam izveidojuši “konvencionālo ieroču reģistru” ANO līmenī, padarot to par daļu no demokrātiskā procesa visām valstīm. ASV ieroču piegādes Ukrainai pārredzamība ir labs piemērs mūsu darba rezultātiem.
Roberts in den Bošs piebilda, ka šī caurskatāmība ir “svarīga ne tikai starptautiskajām attiecībām, bet arī nodokļu maksātāju kontrolei pār valdības izdevumiem katrā valstī”.
Karīna Solmirano dalījās, viņasprāt, veiksmīgajā pieredzē, strādājot ar dažām Latīņamerikas valstīm, uzsverot, ka šajā reģionā daudzas valstis “saprata starptautisko centienu nozīmi ieroču nodošanas jomā, jo to pilsoniskā sabiedrība ieguva šādu piekļuvi informācijai. “Iznāk, ka var aizmirst par šī jautājuma sarežģītību un vienkārši paļauties uz dažādu institūciju, sabiedrības, zinātnisko institūciju, universitāšu u.c objektīvu analīzi, kurām ir dota iespēja publicēt ziņojumus, apstrīdēt un uzdot iestādēm sarežģītus jautājumus par šo svarīgo tēmu.
Solmirano runāja arī par jaunu problēmu ziņošanā saistībā ar jaunu ieroču veidu rašanos un karadarbības tradicionālā rakstura izmaiņām, par ko liecina karš Ukrainā un konflikts starp Izraēlu un Hamas.
“Mēs joprojām uzstājam, ka karojošās puses visā pasaulē neuzskata, ka konflikta attīstība var attaisnot ieroču kontrabandas caurskatāmības samazināšanu. Tas attiecas arī uz Krievijas mēģinājumiem iegūt ieročus no Irānas un Dienvidkorejas,” viņa uzsvēra.
Roberts in den Bošs sacīja, ka konflikta gadījumā Tuvajos Austrumos “visu to pušu darbs, kas ir ieinteresētas Līguma ziņošanas ievērošanā, nodrošinās pilnīgu priekšstatu par ieroču un militārā aprīkojuma piegādi Gazas joslai.”
Eksperts runāja arī par “absolūti caurspīdīgu un skaidru Nīderlandes lēmumu no starptautisko tiesību viedokļa par iznīcinātāju F-16 piegādi Ukrainai”.
“Visa pasaule varēja redzēt un dzirdēt patiesību tieši televīzijas tiešraides laikā Ukrainas prezidenta vizītes laikā Nīderlandē,” uzsvēra Nīderlandes vēstnieks.
