Krievijas stratēģisko bumbvedēju darbība Saratovas apgabala militārajā lidlaukā Engels-2 liecina par iespējamu gatavošanos jaunai masveida Ukrainas apšaudei.
Spriežot pēc satelītuzņēmumiem, kas uzņemti militārajā lidlaukā Engels-2 netālu no Saratovas, Krievija, iespējams, gatavo jaunu masveida raķešu uzbrukumu Ukrainai, izmantojot stratēģiskos bumbvedējus. Par to trešdien, 30. novembrī, ziņoja izdevums Der Spiegel.
“Aktuālie satelītattēli parāda neparastu kustību galvenajā Krievijas militārajā lidostā. Eksperti saskata pastiprinātu kaujas gatavību Engels-2 un brīdina par jaunu spēcīgu uzlidojumu Ukrainā,” raksta Der Spiegel.
Izdevuma publicētajās fotogrāfijās redzami gandrīz divi desmiti tāldarbības bumbvedēju Tu-95 un Tu-160. Skrejceļš ir piepildīts ar lielām kravas lidmašīnām un kravas ratiņiem, ko izmanto spārnoto raķešu X-55 vai X-101 transportēšanai, skaidro Der Spiegel.
Aktivitāte norāda uz gatavošanos jaunam uzbrukumam
“Aktivitāte bāzē ir ļoti liela. Neparasti liels bumbvedēju skaits uz skrejceļa liecina par izlidojumu skaita pieaugumu vai pat gaidāmu pilna mēroga uzbrukumu,” sacīja militārais analītiķis Arda Mevļutoglu, norādot uz degvielas cisternām, munīcijas kastēm, transportlīdzekļiem un tehniskās apkopes materiāliem.
Viņam piekrīt Polijas analītiskā centra Rochan Consulting vadītājs Konrāds Mužika. “Uz zemes ir liela kustība, lidmašīnas tiek apkalpotas un, acīmredzot, tiek gatavotas jaunām operācijām. Turklāt var redzēt traktorus, ar kuriem pārvadā spārnotās raķetes X-55 vai X-101,” viņš sacīja.
Publikācijas aptaujātie analītiķi Engels-2 lidlauku dēvē par vienu no svarīgākajām Krievijas gaisa spēku bāzēm, jo tajā atrodas divi stratēģisko bumbvedēju pulki. Krievija tur izvietoja papildspēkus iebrukuma priekšvakarā un kopš tā laika ir izmantojusi bāzi masveida gaisa uzlidojumiem Ukrainā.
Ukraina “neredz ārkārtas situāciju” aktivitātes pieaugumā lidostā
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka “neredz ārkārtas situāciju” bumbvedēju skaita pieaugumā lidlaukā. Pēc Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvja Vadima Skibicka teiktā, vairāki bumbvedēji atgriezās Engels-2 no Djagilevo aviobāzes Rjazaņā, pārvietojoties “pēc Krievijas pasākumiem aviācijas koncentrēšanā”. “Taču mēs kontrolējam, cik bumbvedēju ir, kādā stāvoklī tie ir un to gatavību veikt uzdevumus,” sacīja Skibickis.
Masveida Krievijas raķešu triecienos pret Ukrainu pēdējos mēnešos ir bijušas bumbvedēju raķetes X-55 vai X-101 un spārnotās raķetes Kalibr no kuģiem Kaspijas un Melnajā jūrā. Pēc Ukrainas domām, lielākajā daļā gadījumu civilā infrastruktūra bija uzbrukumu mērķis.
Apvienotās Karalistes izlūkdienests: raķešu triecieni Ukrainai – Krievijas jaunās militārās doktrīnas piemērs
Raķešu triecienus, ko Krievija veic Ukrainas enerģētikas sistēmai kopš oktobra, var uzskatīt par pirmo piemēru stratēģiskās operācijas koncepcijas īstenošanai kritisko objektu iznīcināšanai, kas ir Krievijas Federācijas jaunās militārās doktrīnas galvenais nosacījums, uzskata Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Pēc Lielbritānijas izlūkdienestu domām, šī koncepcija ietver tāla darbības rādiusa raķešu izmantošanu, lai uzbruktu Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, nevis tās bruņotajiem spēkiem, lai demoralizētu iedzīvotājus un piespiestu kapitulēt valsts vadītājus.
Krievijas triecieni turpina izraisīt elektroenerģijas padeves pārtraukumus, kas ietekmē civiliedzīvotājus, atzīmē Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Tomēr izlūkdienesti šaubās par šīs stratēģijas efektivitāti, jo, pēc tās domām, Krievija, iespējams, jau ir izlietojusi lielāko daļu savu šādiem mērķiem piemēroto raķešu. Turklāt triecienu materiālā un psiholoģiskā ietekme, visticamāk, būs mazāka nekā tad, ja tie būtu veikti kara sākuma periodā, jo ukraiņi veiksmīgi mobilizējās deviņos kara mēnešos, teikts apskatā.
