Krievijas prezidents Vladimirs Putins, visticamāk, vēlēsies “dubultot likmes” un pielikt pūles, lai iznīcinātu Ukrainas armiju, neskatoties uz civiliedzīvotāju upuriem. Par to 8. martā paziņoja CIP direktors Viljams Bērnss.
Pēc Bērnsa teiktā, CIP neredz, kā Putins var sasniegt savu mērķi ieņemt Kijevu un nomainīt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ar promaskavisku marionešu vadību.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, visticamāk, vēlēsies “dubultot likmes” un pielikt pūles, lai iznīcinātu Ukrainas armiju, neskatoties uz civiliedzīvotāju upuriem. Par to 8. martā paziņoja CIP direktors Viljams Bērnss, vēsta
Bērnss īpaši atzīmēja, ka ASV izlūkdienesti aktīvi apmainās ar datiem ar Ukrainu.
“Es domāju, ka Putins tagad ir dusmīgs un satraukts. Viņš, iespējams, “dubultosies” un mēģinās sagraut Ukrainas armiju neatkarīgi no civiliedzīvotāju upuriem,” viņš sacīja.
Pēc Bērnsa teiktā, CIP analītiķi nesaprot, kā Putins var sasniegt savu mērķi ieņemt Kijevu un nomainīt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski ar promaskavisku marionešu vadību.
Arī ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Avrila Heinsa uzskata, ka no Krievijas varasiestādēm jārēķinās ar kara eskalāciju. Viņas vārdus tviterī citēja amerikāņu raidorganizācija C-SPAN.
“Mūsu analītiķi lēš, ka Putinu diez vai atturēs neveiksmes, viņš var ķerties pie eskalācijas, būtībā dubultojot centienus panākt Ukrainas atbruņošanos,” viņa sacīja.
Kas attiecas uz Putina pagājušās nedēļas paziņojumu par Krievijas kodolspēku gatavības līmeņa paaugstināšanu, pēc Heinsa teiktā, ko citē CNN, tas bijis tikai “signāls”.
“Mēs to uztveram ļoti nopietni, kad viņš šādi signalizē. Bet, mūsuprāt, viņš patiesībā signalizē, ka cenšas atturēt NATO no iesaistīšanās Ukrainas konfliktā,” sacīja Heinss.
Viņa arī sacīja, ka vēl nav skaidrs, vai Krievija turpinās savu plānu sagrābt visu vai lielāko daļu Ukrainas, kam pēc ASV izlūkdienestu aplēsēm būs nepieciešami vairāk līdzekļu.
Runājot par zaudējumiem Krievijas okupantu vidū, ASV Aizsardzības izlūkošanas pārvaldes direktors ģenerālleitnants Skots Berjē sacīja, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir nogalināti no 2000 līdz 4000 cilvēku.
