Pēc valsts vadītāja teiktā, jaunajā gadā Ukraina neatkāpjas no saviem plāniem atgriezt 1991.gada robežas, taču šobrīd prezidents konkrētus datumus nesniedz. Rietumu partneru palīdzība joprojām ir svarīga šajā procesā.
Volodimirs Zelenskis sniedza interviju laikrakstam The Economist, apkopojot 2023. gada rezultātus. Valsts galvu “tracina” dažu sabiedroto šaubas, kā arī dažu viņa tautiešu savrupība, raksta laikraksts.
Jo īpaši žurnālisti atzīmē, ka prezidents ir “pazaudējis vieglumu un humoru”, kas bija raksturīgs viņu iepriekšējām tikšanās reizēm. Saruna notika, izmantojot Zoom tieši no Volodimira Zelenska biroja Kijivā.
Prezidents atzīmēja, cik svarīgi ir mobilizēt visu Ukrainas sabiedrību un pasauli, jo šīs tendences samazinās.
“Mobilizācija nav tikai karavīru jautājums, kas dodas uz fronti. Tas attiecas uz mums visiem. Tā ir visu spēku mobilizēšana. Tas ir vienīgais veids, kā aizsargāt savu valsti un atbrīvot mūsu zemi no okupācijas,” saka valsts vadītājs.
2023. gada rezultāti
“Iespējams, 2023. gadā mums neizdevās tā, kā pasaule vēlējās. Iespējams, tas nebija tik ātri, kā daži iedomājās,” viņš saka, taču doma, ka Krievija uzvar, nav nekas vairāk kā “sajūta”. Realitāte, pēc valsts vadītāja teiktā, ir tāda, ka Krievijas bruņotie spēki aktīvi virzās uz priekšu tādās vietās kā Avdijivka, no kurienes viņš atgriezās pirms intervijas ierakstīšanas. Britu izlūkdienestu avoti lēš, ka līdz 2025. gadam Krievija cietīs vairāk nekā pusmiljonu upuru, nogalināto un ievainoto.
“Tūkstošiem, tūkstošiem krievu karavīru tika nogalināti, neviens viņus pat nesavāca.” Prezidents atzīmē, ka Krievijas armija 2023. gadā nespēja ieņemt nevienu lielu pilsētu, savukārt Ukrainai izdevās pārraut Krievijas Melnās jūras blokādi, un tagad Kijiva piegādā miljoniem tonnu graudu pa jaunu maršrutu, kas aptver Ukrainas dienvidu krastu.
“Lielisks rezultāts!” – atzīmēja Zelenskis.
2024. gada izaicinājumi
Tieši tāpēc 2024. gads ir tik svarīgs: attīstoties Krievijas militārajiem centieniem un sarūkot Ukrainas resursiem, ASV un daudzu Eiropas valstu uzmanība vēlēšanu gadā pievēršas iekšpolitikai.
Viņa galvenais arguments ir tāds, ka, atbalstot Ukrainu, Eiropa pasargā sevi no Krievijas agresijas.
“Dodot mums naudu vai ieročus, jūs atbalstāt sevi. Jūs glābjat savus bērnus, nevis mūsējos,” brīdina valsts galva.
Ja Ukraina zaudēs, Krievija tuvinās savu karaspēku Rietumiem.
“Putins jūt vājumu kā dzīvnieks, jo viņš ir dzīvnieks. Viņš jūt asinis, jūt savu spēku. Un viņš jūs apēdīs pusdienās ar visu jūsu ES, NATO, brīvību un demokrātiju,” uzskata Ukrainas prezidents.
Pēc Zelenska teiktā, dažu Eiropas valstu izlūkdienesti apsver iespēju, ka Krievija varētu uzbrukt to teritorijai.
“Pat tās valstis, kuras nebija PSRS sastāvā,” piebilst valsts galva.
Sarunu iespēja ar Krieviju
Runājot par priekšlikumiem sarunām, Volodimirs Zelenskis saka, ka nesaskata “no Krievijas puses nekādus būtiskus soļus miera virzienā”. Bet viņš un ukraiņi pastāvīgi piedzīvo gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām austrumos, dienvidos, ziemeļos un rietumos.
“Es redzu tikai teroristiskas valsts soļus,” atzīmēja prezidents.
Zelenskis piebilda, ka Krievijas mēģinājumus iesaldēt konfliktu var izraisīt resursu trūkums, nevis tāpēc, ka “tie ir taisnīgi cilvēki”.
“Viņiem ir vajadzīga šī pauze. Lai atjaunotu visus spēkus. Un tad ar visu spēku pāršķirt šī kara lappusi,” viņš atzīmēja.
Plāni nākamajiem 12 mēnešiem
Tomēr Zelenskis maz runā par to, ko Ukraina varētu sasniegt 2024.gadā, sakot, ka informācijas noplūde pirms pagājušās vasaras pretuzbrukuma palīdzēja Krievijai sagatavoties aizsardzībai. Tomēr Krievijas 2014.gadā nelikumīgi anektētās Krimas izolēšana un Krievijas militāro spēju samazināšana reģionā “mums ir ārkārtīgi svarīga, jo tas ir veids, kā samazināt uzbrukumu skaitu no šī reģiona”.
Volodimirs Zeļenskis piebilda, ka “tūkstošiem Krievijas virsnieku gāja bojā tikai Putina ambīciju dēļ”. Ukraina jau gūst neticamas uzvaras stratēģiski nozīmīgajā pussalā, iznīcinot “pietiekamu skaitu” Melnās jūras flotes kuģu – Lielbritānijas amatpersonas norāda, ka piektā daļa no šīs flotes ir iznīcināta pēdējo četru mēnešu laikā vien.
Taču veiksmes ātrums būs atkarīgs no militārās palīdzības, ko Ukraina saņems no Rietumu partneriem.
Ukrainas paustās stratēģiskās ambīcijas atgriezt valsti pie tās sākotnējām robežām nav mainījušās un nemainīsies, taču viņš vairs nenosaka laika rāmi un nesola, cik lielas teritorijas Ukraina varētu “deokupēt” 2024.gadā. Viņa tuvākais uzdevums sauszemes karā būtu “aizstāvēt austrumus, glābt šīs ļoti svarīgās Ukrainas pilsētas austrumos un dienvidos, Harkivu, Dņipro, Zaporižje, Hersonu, Mikolajivu” un aizsargāt savas valsts kritisko infrastruktūru.
