ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss jūnijā ieradies slepenā vizītē Kijivā, raksta Washington Post, atsaucoties uz informētiem avotiem. Tiekoties ar prezidentu un Ukrainas militārā izlūkdienesta vadību, pārrunāta Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums, kā arī plāns piespiest Krieviju risināt sarunas ar Kijevas nosacījumiem.
Avoti sacīja, ka Bērnsam tika ziņots par “ambiciozu stratēģiju”, kas paredz, ka Ukrainas spēki līdz rudenim atgūs “nozīmīgas teritorijas” un virzīsies uz Austrumukrainu. Tad Ukrainas bruņotie spēki plāno pārvest artilērijas un raķešu kompleksus uz Krimu, bet pēc tam – sākt sarunas ar Krieviju.
Viens no izdevuma sarunu biedriem skaidroja, ka, aplencot pussalu, Kijiva saņemtu sviras pret Maskavu. “Krievija veiks sarunas tikai tad, ja jutīsies apdraudēta,” viņš sacīja.
Izdevums precizē, ka Bērnsa brauciens uz Kijivu noticis pirms ”Vāgnera” PMK dibinātāja Jevgeņija Prigožina sacelšanās. Pēc tam CIP vadītājs piezvanīja Krievijas izlūkdienesta vadītājam Sergejam Nariškinam, lai personīgi pateiktu, ka ASV nav iesaistītas algotņu sacelšanās procesā. Iepriekš to publiski paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.
Eksperti pieļauj, ka Ukrainai var izdoties īstenot Bērnsa pieteikto plānu. “Iespējams, ka viņi varētu nogriezt sauszemes tiltu uz Krimu, vai nu ieņemot šo teritoriju, vai pietuvojoties tai HIMARS un citas artilērijas darbības zonā,” sacīja Ārpolitikas pētījumu institūta militārais analītiķis Robs Lī.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Ukrainai jābūt piesardzīgai, ņemot vērā aizsardzības nocietinājumu mērogu, ko Krievija uzbūvēja Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukuma priekšvakarā. “Ja Ukraina cietīs pārāk lielus zaudējumus, tās darbība var beigties priekšlaicīgi. Bet, ja tās armija var nodarīt pietiekami daudz upuru Krievijas spēkiem un tehnikai, kā arī apturēt papildspēku pārvietošanu, tad tā var pietiekami vājināt Maskavas aizsardzību, lai panāktu izrāvienu,” skaidroja Li.
Vakar Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis skaidroja pretuzbrukuma lēno gaitu. “Ja lauki tiek mīnēti, mēs nevaram sūtīt savus karavīrus mirt,” viņš sacīja intervijā Spānijas laikrakstam El Mundo. Valsts vadītājs arī norādīja, ka Ukrainā “bija spēcīgas lietusgāzes, kas ietekmēja progresu”, un “partneri piegādāja ieročus lēnāk, nekā gaidīts”.
Zelenskis sacīja, ka Kijiva vēlētos “uzrādīt rezultātus kaujas laukā” NATO samitam, kas notiks Viļņā 11.-12.jūlijā, “bet katrs kilometrs maksā dzīvību”. “Šajā ziņā mēs esam ļoti uzmanīgi. Ātras lietas ne vienmēr ir drošas. Ja viņi man saka, ka paies divi mēneši un tūkstošiem cilvēku nomirs, vai trīs mēneši un nomirs mazāk cilvēku, protams, es izvēlēšos pēdējo … Starp laiku un cilvēkiem vissvarīgākais ir cilvēki, ”viņš uzsvēra.
ASV Apvienotās štāba priekšnieku nodaļas vadītājs Marks Millijs nav pārsteigts par Ukrainas pretuzbrukuma lēno gaitu. Pēc viņa domām, tas būs “asiņains” un ilgs līdz 10 nedēļām. “Es teicu, ka tas prasīs sešas, astoņas, desmit nedēļas. Tas būs ļoti grūti. Tas būs ļoti garš un būs ļoti, ļoti asiņains. Nevienam par to nevajadzētu būt ilūzijām,” sacīja Millijs.
