Mēs dzīvojam lielā cīņu klubā. Nē, ne šādi! Krievijas mūsdienu elite pastāv lielā cīņu klubā. Bet tas ir liels noslēpums. Viss, kas notiek valstī, vienā vai otrā veidā ir iemesls elites sadursmēm un cīņai par resursiem, ietekmi un vietu zem saules. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada ekonomisko zinātņu kandidāts Nikolajs Kulbaka
Šajās sadursmēs nav labu vai sliktu notikumu. Jebkurš notikums ir spēku samēra maiņa. Tas ir drauds un iespēja vienlaikus. Rezultātā kāds paceļas uz augšu neredzamajā kopvērtējumā, bet kāds nokrīt.
Rīt situācija var mainīties.
Bet lielākā daļa spēlētāju paliek praktiski nenogremdējami. Precīzāk, ir līmenis, zem kura viņi vairs nevar nokrist. Izņēmumi ir ārkārtīgi, ārkārtīgi reti.
Dažreiz pašreizējo sistēmu salīdzina ar jaunu feodālismu, un pašus spēlētājus sauc par jaunajiem muižniekiem. Tomēr pašreizējai Krievijas sistēmai ir būtiska atšķirība no iepriekšējās feodālās sistēmas. Dzimtcilvēki zināja, kam viņi pieder, un īpašumtiesību maiņa parasti bija atklāta.
Arī tagad, ieskatoties 19. gadsimta metriku grāmatās, dzimšanas, laulību vai miršanas pierakstos var redzēt, kuru zemnieki bijuši minētie cilvēki. Protams, neviens viņiem nejautāja, kad zemes īpašnieks nopirka vai pārdeva savus dzimtcilvēkus, taču zemniekiem, visticamāk, bija pienākums pazīt savu saimnieku.
Mūsdienu sabiedrība ir attālinājusies no pagātnes feodālajām attiecībām, bet ne Krievijas elitē, kuras locekļi turpina uztvert sevi kā noteikta resursa īpašniekus, par kuriem viņi cīnās ar savējiem.
Bet šī nav feodāla sabiedrība ar ģerboņiem, karogiem un ģenealoģijām. Mūsu priekšā ir cīņu klubs. Un pirmais šī kluba noteikums ir: “Nestāstiet nevienam par cīņu klubu.” Un tas nozīmē, ka mūsu priekšā ir neredzamas frontes cīnītāji, kas cīnās ar saviem konkurentiem nevis redzamā vietā, bet aizkulisēs. Un priekšplānā ir skumji, mēli sasējušu vecāka gadagājuma vīriešu kolekcija zilos itāļu uzvalkos, kas izskatās pēc formas vai darba apģērba.
Mediji nepārtraukti veido reālās dzīves dramatizējumu, kurā piedalās dažas publiskas personas, šovbiznesa pārstāvji, pseidopolitiķi un komentētāji, kas uzdodas par analītiķiem. Bet tas viss ir nekas vairāk kā ekrāns.
Reāli procesi, teiksim vēlreiz, notiek klusi, aizkulisēs, un tikai reizēm daži spēlētāji, cīņas karstumā vai ļāvuši procesiem izkļūt no kontroles, tiek parādīti apmulsušajai publikai.
Zināmā mērā tieši tā arī notika, piemēram, Dagestānā.
Un šeit svarīgāk ir nevis tas, kāpēc tas notika, bet gan sistēmas reakcija uz acīmredzami ekstrēmu situāciju. Vainojot notikušajā sociālos tīklus un ārzemju spēlētājus, prezidents patiesībā lika saprast, ka galvenā problēma nav paši nemieri, bet gan šīs informācijas noplūde .
Pats par sevi uzbrukums lidostai valsts vadītāju acīs neizskatās zvērīgs. Galu galā šis pasākums noteikti tiks izmantots iekšējā elites cīņā. Daži virzīsies uz augšu, citiem tiks atņemti resursi. Galvenais, lai šī cīņa paliek apslēpta sabiedrības acīm.
Visa Krievijas varas attīstības stratēģija ir balstīta uz to. Uzdevums parastam cilvēkam ir dzīvot un strādāt sev normālā sabiedrībā, nenojaušot, ka ir cilvēki, kas kontrolē viņa likteni un izlemj, vai viņš dzīvo vai mirst. Un viņam nevajadzētu zināt par cīņu klubu. Iespējams, ideālā sabiedrība cīņas kluba biedru acīs ir strukturēta kā filmā “Matrica”, kur cilvēkam nebija jāsaprot, kas ar viņu notiek un kā šī pasaule patiesībā darbojas.
Bet mums ir darīšana nevis ar demiurgiem, bet ar veciem, ne pārāk gudriem, kaut arī ļoti viltīgiem un, kā saka, attapīgiem cilvēkiem. Bet tieši tāpēc sistēma, ko viņi paši rada, izrādās ļoti greiza. Tā pastāvīgi piedzīvo neveiksmes un noplūdes, rada spēcīgu informācijas sagrozīšanu, un šī sagrozīšana noved pie tā, ka pašiem cīņas kluba dalībniekiem ir arvien mazāk informācijas par to, kas patiesībā notiek.
Pa to laiku viņi nodarbojas ar vienīgo iespējamo šīs sistēmas jaunināšanu – aizblīvē visas iespējamās plaisas tajā, jo par cīņu klubu nevienam neko nevajadzētu zināt. Izņemot lielo globālo auditoriju, kas sēž un skatās visu šo filmu viņu priekšā reāllaikā.
Pirmais Fight Club (Cīņas klubs) noteikums ir: nestāstiet nevienam par Fight Club.
Otrs Fight Club noteikums ir nekad nevienam nestāstīt par Fight Club.
