13. februārī mūžībā devusies aktrise Viktorija Ostrovska. Daudzi viņu atcerēsies pēc lomas režisora Leonīda Gaidaja filmā “Briljanta roka”. Viņas varones noslēpumainā frāze “Cigeļ, cigeļ, ai ļu, ļu” bez pārspīlējuma kļuva par populāru frāzi.
Ostrovskas sirds pārstāja pukstēt 85 gadu vecumā.
Viktorija Ostrovska dzimusi Kijivā. Ukrainas galvaspilsētā viņa absolvējusi Valsts teātra mākslas institūtu. Tomēr sapņiem par veiksmīgu aktiera karjeru nebija lemts kļūt par realitāti.
Pēc augstākās izglītības iegūšanas Ostrovska kādu laiku strādāja par dispečeri autobāzē. Pēc tam viņa nejauši nokļuva filmēšanas laukumā – tā bija ”Briljanta roka”. Aktrisei šis bija gadījums, kad pat tik maza loma varēja kļūt par īstu filmas akcentu. Koši rudmataino vieglas uzvedības sievieti citēja visi padomju komēdijas skatītāji.
Pēc tam Kijivas iedzīvotāja filmējās citā komēdijas filmā “Vecā paziņa”, kurā viņa spēlēja meiteni dušā. Ar to arī beidzās Ostrovskas kinokarjera. Neviens viņu neuztvēra kā nopietnu aktrisi, taču visi viņai piedāvāja nelielas lomas kā vieglas uzvedības sievietei.
Viņa nevarēja atrast savu vietu uz teātra skatuves, lai gan kādu laiku viņa joprojām strādāja Dņepropetrovskas akadēmiskajā teātrī.
Ostrovskas liktenis nebija viegls. Viņa strādāja par apkopēju, bibliotekāri un pat aerobikas treneri. Nerealizētā aktrises karjera noveda pie tā, ka sieviete iegrima dziļā depresijā.
