Latvijā pirmās picērijas parādījās tikai pirms 30 gadiem un arī par pašām picām šeit neko daudz nezinājām, jo gan tolaik, gan šobrīd ļoti iecienītas bija šāda veida bulciņas ar dažādu pildījumu.
Daudzi būs ievērojuši, ka mūsdienās kāds pamanās arī tās dēvēt par picām, jo šis nosaukums noteikti ir kļuvis populārāks par, piemēram, baltkrievu valodas ”Smaženka”, kas varētu būt šādu bulciņu precīzākais apzīmējums. To nosaka tas, ka tradicionāli šādās bulciņās netiek izmantots siers, bet visu līdzīgo ar sieru jau automātiski mēdzam dēvēt par picām.
Mīklai vajadzēs 300-350 gramus miltus, 200 ml ūdens, 1 tējkaroti sausā rauga, pusotru tējkaroti cukura un šķipsniņu sāls, bet pildījumam vajadzēs 150 gramus desas (derēs gan vārīta, gan pusžāvēta), 1 olu, 2 karotes krējuma, 3 tējkarotes kečupa (tas nav obligāts!) un šķipsniņu sāls.
Vispirms aktivizējam raugu atbilstoši tā specifikai jeb norādēm uz iepakojuma. Kad šķidrais ieraugs sagatavots, iemaisām nepieciešamo miltu daudzumu, ar augu eļļā kārtīgi samitrinātām rokām samīcām mīklu bumbā, viegli ieziežam trauku ar augu eļļu, liekam tajā mīklas bumbu, pārsedzam trauku ar dvieli un ļaujam siltā vietā norūgt.
Pildījumam bļodiņā samaisām olu ar krējumu un sāli, bet desu sagriežam salmiņos. Sagatavoto mīklu sadalām 2-3 daļās, katru saplacinām apaļā plācenī ar biezām un stabilām apmalēm, liekam tos cepešpannā ar ieklātu cepampapīru, plāceņu viduci ieziežam ar kečupu, virsū izkārtojam sagriezto desu, pārlejam ar mērci tā, lai desa būtu gandrīz nosegta un 200 grādos cepam aptuveni 15 minūtes.
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!
