Amerikas pensionāru asociācija (AARP), ņemot vērā jaunākos zinātniskos atklājumus, ir izstrādājusi īpašu kontrolsarakstu, ko cilvēki var izmantot, lai pārbaudītu, vai viņi atbilst veselīgas novecošanas noteikumiem.
Veselīga novecošana nav saistīta tikai ar ģenētiku. To ietekmē arī cilvēku dzīvesveids un attieksme pret dzīvi kopumā. Kā medijam Daily Mail pastāstīja geriatre un Kalifornijas Universitātes medicīnas profesore Terēza Elisone, “pareiza” novecošana nenozīmē tikai fizisko veselību.
Tādējādi Amerikas pensionāru asociācija (AARP), ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus, ir izstrādājusi īpašu sarakstu, pēc kura cilvēki var pārbaudīt, vai viņi atbilst veselīgas novecošanas noteikumiem.
Starp galvenajiem faktoriem eksperti norāda:
Spēcīgi un ilgtspējīgi sociālie sakari
Tiek uzskatīts, ka gados vecāki cilvēki ir pakļauti lielākam vientulības riskam, jo viņi dzīvo vieni, vairs nestrādā un ir mazāk kustīgi. Saskaņā ar Nacionālo zinātņu, inženierzinātņu un medicīnas akadēmiju datiem vairāk nekā trešdaļa pieaugušo vecumā no 45 gadiem ir vientuļi, un ceturtā daļa pieaugušo vecumā no 65 gadiem ir sociāli izolēti. Pētījumi liecina, ka sociāli aktīvi cilvēki mēdz būt laimīgāki, veselīgāki un dzīvo ilgāk. Tas jo īpaši palielina viņu izredzes uz ilgu mūžu par 50%.
Tomēr Elisone atzīmē, ka būt intravertam un baudīt dzīvi vienatnē nav nekas nepareizs. AARP iesaka tiem, kas dzīvo vieni, censties sazināties ar vismaz vienu draugu vai ģimenes locekli katru dienu.
Fiziskā aktivitāte
Kā atzīmēja Vanderbiltas Universitātes Medicīnas centra geriatrs Džeimss Pauers, cilvēki, kuri ir fiziski aktīvi un kuru dzīvē ir dabiski iekļauti vingrinājumi, visticamāk novecos veselīgi. Pagājušajā gadā veikts pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 5000 vecāka gadagājuma sieviešu, atklāja, ka fiziskās aktivitātes ir saistītas ar mazāku nāves risku, pat tām, kurām ģenētiski nav iespējams dzīvot ilgi. Pētījums arī atklāja, ka ilgstoša sēdēšana var palielināt nāves risku. Pauers uzsvēra, ka jādara tieši tas, kas sagādā prieku. Lielākai motivācijai viņš iesaka treniņos iesaistīt draugus.
Ēšana saskaņā ar Vidusjūras diētu
Milzīgs skaits pētījumu ir atzinuši Vidusjūras diētu par uztura zelta standartu. Tas galvenokārt ietver dārzeņus, augļus, veselus graudus un veselīgus taukus. Pētījumi liecina, ka pāreja uz Vidusjūras diētu no parastās Rietumu diētas var palīdzēt jums dzīvot ilgāk, un jo ātrāk jūs sākat, jo labāk. Lai gan, pat ja jūs sākat ievērot Vidusjūras diētu pēc 60 gadu vecuma, jūs varat sagaidīt, ka nodzīvosiet vēl astoņus gadus, un pāreja uz diētu 80 gadu vecumā joprojām palielinās jūsu paredzamo dzīves ilgumu par aptuveni trim gadiem, teikts pētījumā.
Dalība nozīmīgos projektos
Ir pierādīts, ka cilvēki vecumā no 50 gadiem, kuri jūtas noderīgi un kuriem ir mērķis, ir labāks noskaņojums un viņi dzīvo ilgāk. Pēc ekspertu domām, iesaistoties aktivitātēs, kas jums ir nozīmīgas, var pazemināt stresa līmeni, samazinot iekaisumu organismā, kas jo īpaši ir saistīts ar sirds un asinsvadu slimībām.
Gulēt vismaz septiņas stundas . Kvalitatīvs miegs ir ļoti svarīga labas novecošanas sastāvdaļa, un tā trūkums var palielināt iespēju saslimt ar tādām slimībām kā aptaukošanās, diabēts, depresija, hipertensija un sirds slimības.
Pozitīvs skatījums uz lietām
Cilvēki ar pozitīvu attieksmi dzīvo ilgāk un veselīgāk nekā cilvēki ar negatīvu attieksmi. Pozitīva novecošanas perspektīva samazina demences attīstības risku un palielina paredzamo dzīves ilgumu par aptuveni septiņarpus gadiem, norāda eksperti. Geriatrs Džons Batsis, Dienvidkalifornijas Universitātes Medicīnas skolas geriatrijas medicīnas docents, atzīmē:
“Vecums ir tikai skaitlis, bet ļoti svarīgi ir tas, kā jūs pret to izturaties. Man ir cilvēki, kuri savos 60 gados jūtas veci. Un ir tādi, kuriem ir pāri 80 un viņi jūtas jauni. Pozitīvs skatījums patiešām veicina labklājību un dzīves kvalitāti.
Rūpēšanās par savu veselību
Šādi cilvēki parasti nepalaiž garām vizītes pie ārsta, laikus lieto medikamentus un izvairās no sliktiem ieradumiem. Pētījumos atklāts, ka cilvēki, kuri rūpīgi rūpējas par savu veselību, par 22% mazāk cieš no kognitīviem traucējumiem, un priekšlaicīgas nāves risks ir samazināts par 35%.
Smadzeņu treniņš
Ir zināms, ka vecumdienās kognitīvo spēju zudums nav neizbēgams. Eksperimentā, kurā piedalījās cilvēki vecumā no 58 līdz 86 gadiem, kuri trīs mēnešu laikā apmeklēja trīs līdz piecas nodarbības tādos priekšmetos kā spāņu valoda, māksla un mūzikas kompozīcija, atklāja, ka viņu smadzeņu spējas palielinājās līdz 20-30 gadus jaunāku pieaugušo līmenim.
