Kopš 2023. gada sākuma Krievijas militārās tiesas ir izskatījušas rekordlielu skaitu krimināllietu, kas saistītas ar neatļautu atteikšanos no militārā dienesta (Krievijas Kriminālkodeksa 337. pants). Kā liecina Mediazona pētīto garnizona un rajonu militāro tiesu mājaslapas, šā gada pirmajā pusē reģistrētas 2076 lietas, kas ir divas reizes vairāk nekā visā iepriekšējā 2022. gadā un trīs reizes vairāk nekā pirmskara laikā. Tiek atzīmēts, ka lielākā daļa apsūdzēto tika mobilizēti.
Neskatoties uz to, ka no 2023. gada marta kļuva manāms vienības pamešanas lietu skaita pieaugums, tiesas tās sāka skatīt arī pēc vairākus mēnešus ilgušās mobilizācijas sākuma. Uz jūniju lietu skaits pēc Kriminālkodeksa 337. panta sasniedza 100 spriedumus nedēļā. Tajā pašā laikā ar citiem noziegumiem pret militāro dienestu saistīto lietu skaits saglabājās iepriekšējā līmenī. Pie šādiem noziegumiem pieder, piemēram, dezertēšana, aizskaršana un pavēles neievērošana.
Publicēto spriedumu tekstu analīze ļauj secināt, ka tieši mobilizētie pilsoņi kļuva par galveno no dienesta bēdzēju notiesāto kategoriju. Žurnālisti atzīmē, ka, lai gan lielākā daļa notiesāto joprojām saņem nosacītu sodu (59% līguma karavīru un 56% mobilizēto), mobilizētie biežāk saņem reālus sodus nekā līgumkaravīri (13% līgumkareivju un 10% mobilizēto tiek sodīti ar soda izciešanu neslēgta tipa kolonijās, 28% līgumkaravīru un 35% mobilizēto atrodas slēgtajās soda kolonijās). Tas noved pie tā, ka mobilizētie pēc soda izciešanas retāk tiks nosūtīti atpakaļ uz fronti, jo viņi jau vienreiz ir pametuši militāro dienestu.
Lai noteiktu katra apsūdzētā statusu, žurnālisti analizēja 330 spriedumus pēc Kriminālkodeksa 337.panta, kas publicēti līdz 2023.gada jūlijam. Daudzi no apsūdzētajiem formāli bija iekļauti līguma karavīru sarakstā, taču tika iesaukti dienestā mobilizācijas periodā 2022. gada rudenī. Šādi pilsoņi, izskatot lietas, tika uzskatīti par mobilizētiem.
Obligātā dienesta karavīri gandrīz neparādās pieminējumos par neatļautu militārās vienības pamešanu. Kā liecina Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumi no pirmajām kara dienām, viņi karadarbībā nepiedalījās. Taču spriedumos minēti gadījumi, kad militārajā dienestā iesauktie pilsoņi parakstīja līgumu (bieži vien tika izsniegtas izziņas no vienību komandieriem, kas apstiprināja līguma noslēgšanas “brīvprātīgo” raksturu) un vēlāk aizbēga no vienības, lai nekarotu Ukrainā.
