Zviedrijas varas iestādes ir aplēsušas arī to, cik zviedru varētu iet bojā iespējamā kara situācijā. Par to raksta Aftonbladet
Novembrī Zviedrijā uz visām zviedru mājām nosūtīja sagatavotības rokasgrāmatu, kurā, kā norāda nosaukums, sniegtas instrukcijas krīzes vai kara gadījumā.
Tagad zviedru laikraksts Aftonbladet vairāk stāsta par to, kā Zviedrijas varas iestādes gatavojušās iespējamam karam vai citai nelaimei.
Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka varasiestādēm ir aplēses, cik zviedru varētu iet bojā iespējamā karā, tāpēc valstij ir jāsagatavojas arī līķu apstrādei un apbedījumu organizēšanai.
Jans Olofs Olsons, Zviedrijas Drošības aģentūras MSB piegādes drošības direktors, stāsta Aftonbladet, ka sagatavošanās darbi ietver apbedīšanas darbuzņēmēju plānošanu un kapa vietas pietiekamam cilvēku skaitam. Pēc Olsona teiktā, tas nozīmē, ka plānos apbedījumu vietas ir rezervētas pieciem procentiem iedzīvotāju.
Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 10 miljoni cilvēku, tātad pieci procenti nozīmē pusmiljonu cilvēku.
Ārkārtas situāciju plāni
Saskaņā ar Aftonbladet informāciju, šis skaitlis nāk no MSB un Zviedrijas Aizsardzības spēkiem, kuri ir devuši norādījumus zviedru apbedīšanas darbuzņēmējiem plānot, kā īsā laika periodā organizēt lielu skaitu apbedījumu.
”Krematorijas ir atkarīgas no elektrības, un lielākoties ugunij ir nepieciešama gāze. Karā to var pietrūkt, tāpēc ir jābūt rezerves plānam”, saka Olsons.
”Tādā gadījumā zārka apbedīšana aizņem daudz vairāk vietas nekā urnu novietošana”.
Piemēram, Gēteborgā baznīcas sagatavotība krīzēm ietver gatavību īsā laika periodā organizēt 30 000 zārku apbedījumus, vēsta Sveriges Radio. Tas ir MSB ieteikums.
Gēteborgā vien tas nozīmē desmit hektāru vai divdesmit futbola laukumu lielu platību, kas jārezervē kapu vietām.
”Mums ir jārūpējas par kritušajiem karavīriem”, saka Katarina Evenseth no Gēteborgas apbedīšanas iestādes.
Pēc Olsona teiktā, apbedīšanas plānos ņemti vērā arī citu NATO valstu un ienaidnieka valstu karavīri, kuriem jāorganizē apbedīšana. Viņaprāt, nepieciešams, lai vēlāk kritušos ārzemniekus varētu cienīgi atgriezt dzimtenē.
Slepenie plāni
Stokholma ir viens no retajiem reģioniem Zviedrijā, kur Zviedrijas baznīca nav atbildīgā iestāde par apbedījumiem. Pēc Aftonbladet informācijas, situācija galvaspilsētas teritorijā attiecībā uz kapu vietām ir laba.
Tomēr precīzi plāni ir slepeni, taču Stokholmas mērķis ir turpināt kremēšanu pat krīzes apstākļos.
”Pašsaprotamu iemeslu dēļ es nevēlos jums stāstīt, kā tieši izskatās mūsu kara plāni, bet mums ir plāni vietām, kur mēs varam apglabāt cilvēkus zemē”, saka Svante Borg no Stokholmas apbedīšanas iestādes.
”Zinu, ka daudz tiek runāts par ātru kapu vietu izrakšanu un daudzu cilvēku apbedīšanu. Stokholmā mēs cenšamies nodrošināt, lai kremēšana turpinātos kā parasti”.
Aftonbladet Borgs aktualizē arī uzbrukumus Stokholmai un par kādiem upuriem tādā gadījumā būtu runa.
“Ja Stokholma tiktu pakļauta tādiem uzbrukumiem, kādus esam redzējuši Ukrainā, vairāki cilvēki iet bojā,” viņš saka.
Aftonbladet vēsta, ka daudzus zviedrus biedē Zviedrijas gatavošanās karam. Borgs saprot zviedru jūtas.
”Kad mēs runājam par nāvi šādās situācijās, tas ir biedējoši. Tajā pašā laikā mēs nevaram izvairīties no tā, mums ir jārunā par to, kā mēs varam stiprināt savu sabiedrību un kā rīkoties, ja šeit sākas karš, viņš saka”.
