Starptautiska zinātnieku komanda ir atklājusi 230 iepriekš nezināmus milzu vīrusus okeāna ūdeņos visā pasaulē. Pētījums, ko vadīja jūras biologs Bendžamins Minčs un virusologs Mohammads Moniruzamans no Maiami Universitātes, sniedz jaunu ieskatu vīrusu lomā jūras ekosistēmā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Nature npj Viruses.
Analīze tika veikta, izmantojot īpašu programmatūru, kas ļāva atšifrēt jūras ūdens paraugu mikroorganismu genomus. Rezultātā tika identificēti ne tikai jauni vīrusi, bet arī atklāti 569 funkcionāli proteīni, tostarp gēni, kas atbild par fotosintēzi.
“Milzu vīrusi var manipulēt ar savu saimnieku metabolismu un pat traucēt fotosintēzes procesus, padarot tos par galvenajiem dalībniekiem okeāna bioģeoķīmiskajos ciklos,” sacīja Minčs.
Pētnieki klasificēja jaunos vīrusus divās zināmās kārtās: Imitervirales un Algavirales, kas atšķiras pēc inficēšanas stratēģijām. Pirmajiem ir sarežģītāka ģenētiskā struktūra, kas norāda uz to pielāgošanās spēju un spēju inficēt plašāku organismu loku.
Šis atklājums palīdz labāk izprast, kā vīrusi ietekmē fitoplanktonu — mikroskopiskus organismus, kuriem ir izšķiroša nozīme skābekļa ražošanā un jūras barības ķēžu uzturēšanā. Šie atklājumi varētu arī palīdzēt apkarot kaitīgu aļģu ziedēšanu un uzraudzīt ūdens piesārņojumu.
