Ekseteras Universitātes zinātnieki noskaidrojuši otrā anoksiskā notikuma iespējamo cēloni. Globālā sasilšana un okeāna skābekļa samazināšanās, kas izraisīja masveida izmiršanu aptuveni pirms 94 miljoniem gadu, ir saistīta ar masīviem vulkānu izvirdumiem, secināts apjomīgajā pētījumā, kas publicēts Nature
Otrais anoksiskais (bezskābekļa) notikums, kas ilga vairāk nekā 500 000 gadu, ilgstoši ir bijis ekspertu diskusiju objekts. Jaunā pētījumā ģeologi analizēja ģeoķīmiskos un mikropaleontoloģiskos datus, kas savākti no okeāna nogulumu serdeņiem Mentelas baseinā, kas atrodas pie Rietumaustrālijas krastiem.
Viņi atklāja, ka nogulumu serdeņos nepārprotami bija dzīvsudraba nogulšņu pēdas, kas liecina par vairākiem nozīmīgiem intensīva masu vulkānisma “impulsiem”, kas noveda līdz anoksiskā notikuma galvenajai fāzei un tās laikā. Turklāt neodīma un stroncija radiogēnie izotopi parādīja, ka zemūdens plato pacēla vulkāniskā aktivitāte.
Ģeologi pieļauj, ka spēcīgi vulkāniskie notikumi izmeta lielu daudzumu oglekļa dioksīda, kam bija liela nozīme klimata sasilšanā un okeāna paskābināšanā. Viņi uzskata, ka izvirdumi ir galvenais anoksiskā notikuma cēlonis, kas virzīja Zemi uz pāreju uz “siltumnīcas” pasauli
