Zinātnieki ar dziļu zemūdens izpētes robotu palīdzību atklājuši, ka Antarktīdā esošais Thwaites ledājs kūst ar paātrinātu ātrumu. Pēc zinātnieku domām, ledājs var būt neatgriezeniski ceļā uz sabrukšanu un globālā jūras līmeņa celšanās situācija būtu katastrofāla. Par to raksta CNN
Thwaites ledāju sauc arī par “Pastarās dienas ledāja”. ITGC (International Thwaites Glacier Collaboration) pētnieki, kuri regulāri pēta ledāju, apgalvo, ka, pamatojoties uz sešu gadu monitoringu, ledāja perspektīvas ir drūmas. Pēc pētnieku domām, ledāja atkāpšanās un ledus zudums notiek ātrā tempā.
Viņi nosūtīja torpēdas formas robotu ar nosaukumu Icefin uz Thwaites zemējuma līniju, punktu, kurā ledus paceļas no jūras dibena un sāk peldēt, kas ir galvenais ievainojamības punkts.
Zinātnieki prognozē, ka Thwaites ledājs un Antarktikas ledus sega var katastrofāli sabrukt divsimt gadu laikā.
Thwaites ledājā vien ir tik daudz ūdens, ka ledāja kušana jūras līmeni paceltu par vairāk nekā 60 centimetriem. Tomēr Thwaites darbojas arī kā sava veida aizsprosts milzīgajam Antarktīdas ledājam.
Thwaites kušana galu galā var novest pie situācijas, ka, atbrīvojoties Antarktīdas ledum, jūras līmenis paaugstināsies par aptuveni trim metriem.
Zinātnieki jau sen ir zinājuši, ka Floridas izmēra Thwaites bija neaizsargāts, daļēji tā ģeogrāfijas dēļ. Zeme, uz kuras tas atrodas, sliecas uz leju, kas nozīmē, ka, tai kūstot, vairāk ledus tiek pakļauts salīdzinoši siltam okeāna ūdenim.
Tomēr iepriekš salīdzinoši maz tika saprasts par tās atkāpšanās mehānismiem. “Antarktīda joprojām ir lielākā savvaļas karte, lai izprastu un prognozētu turpmāko jūras līmeņa celšanos,” teikts ITGC zinātnieku paziņojumā.
Pētnieku grupa Hjūstonas Universitātē, pētot jūras nogulumu slāņus, atklājusi, ka strauja Thwaites ledāja izzušana sākās jau pagājušā gadsimta 40. gados, acīmredzot ar spēcīgu El Ninjo fenomenu.