Zemes vecākā iemītniece Marija Braņasa Morera, kura nomira šā gada augustā savas dzīves 118. gadā, apgalvoja, ka viņas ilgmūžības noslēpums slēpjas mierā, labās attiecībās ar cilvēkiem un emocionālajā stabilitātē. Britu zinātnieki saka, ka viņas padomu nevajadzētu ievērot. Par to raksta The Guardian.
Braitonas universitātes biogerontoloģijas profesors Ričards Farahers sacīja, ka zinātnieki joprojām cenšas noskaidrot, kāpēc daži cilvēki dzīvoja ilgāk par 100 gadiem. Pēc viņa teiktā, ir divas teorijas, kas viena otru neizslēdz
Pirmkārt, Farahers apgalvo, ka dažiem cilvēkiem vienkārši ir paveicies nodzīvot ilgu mūžu. “Tas, ka simtgadniekiem ir noteikti ieradumi, nenozīmē, ka šie ieradumi nosaka viņu ilgmūžību,” The Guardian ziņo zinātnieks.
Otra teorija ir tāda, ka cilvēkiem, kas dzīvo ilgstoši, ir ģenētiskas īpašības. Pēc Farahera teiktā, daudzi simtgadnieki nepietiekami vingro un ievēro neveselīgu uzturu, bet daži arī smēķē.
“Fakts, ka simtgadnieki dara daudz neveselīgu lietu un joprojām dzīvo, liecina, ka viņiem ir paveicies, vai arī viņi mēdz būt ļoti labi apdāvināti ģenētiski,” secināja zinātnieks.
Turklāt Farahers apgalvo, ka daži faktori, kas it kā ietekmē paredzamo dzīves ilgumu, var būt apgrieztas cēloņsakarības piemēri. Jo īpaši doma, ka pozitīva attieksme palīdz dzīvot ilgāk, var būt balstīta uz to, ka cilvēki ar labu veselību ir optimistiskāki.
“Kad jums pēdējo reizi bija patiešām pozitīva attieksme un sāpēja zobs?” – Farahers jautāja. Viņš piebilda, ka pētījumos bieži tiek ignorēti faktori, kas kavē ilgmūžību.
Savukārt Londonas Universitātes koledžas ģenētiķis profesors Deivids Džeimss uzskata, ka cilvēka dzimums ir būtisks faktors, kas ietekmē paredzamo dzīves ilgumu. Viņaprāt, sievietes noveco lēnāk nekā vīrieši. Džeimss piekrita Faraheram, ka arī veiksmei ir nozīme ilgmūžībā.
The Guardian atzīmē, ka, pēc ekspertu atziņām, mūža ilguma pieaugumu visu iedzīvotāju līmenī ietekmē veselības aprūpes un higiēnas līmenis.