Starptautiska zinātnieku komanda no Šveices, ASV un Apvienotās Karalistes ir atklājusi vairāk nekā 3600 ķimikāliju cilvēka organismā, kuras ir apstiprinātas lietošanai pārtikas iepakojumos, virtuves traukos un pārtikas pārstrādes iekārtās. Par to ziņo The Guardian.
Saskaņā ar publikāciju, ķīmiskās vielas tika atrastas cilvēka asinīs, matos un mātes pienā. Tajos ietilpa ļoti toksiski savienojumi, piemēram, PFAS (sintētisko fluororganisko savienojumu grupa), bisfenols, metāli, ftalāti un gaistoši organiskie savienojumi. Daudzi no tiem izraisa vēzi, hormonālo nelīdzsvarotību un citas nopietnas veselības problēmas.
Tajā pašā laikā ir identificētas arī citas mazāk toksiskas vielas, piemēram, sintētiskie antioksidanti, ko izmanto kā konservantus, un oligomēri, ko izmanto tintes aizzīmogošanai uz iepakojuma. Šajā sakarā pētījuma autori atzīmē, ka ir jāveic rūpīgāka to vielu analīze, kas nonāk saskarē ar pārtiku.
“Tas rada bažas, ka dažas bīstamas ķīmiskas vielas no iepakojuma migrē pārtikā,” sacīja Birgita Geuke, pētījuma līdzautore no Cīrihes bezpeļņas organizācijas. Viņa aicināja noteikt stingrākus noteikumus attiecībā uz iepakojumā izmantotajām vielām.
The Guardian raksta, ka zinātnieki plastmasu nosaukuši par visbīstamāko iepakojuma materiālu, jo tās sastāvs praktiski nav regulēts, tāpēc tajā var būt tūkstošiem ķīmisku vielu. Par bīstamiem tika uzskatīts arī silikons un metāla kārbu pārklājums. Turklāt papīra un kartona iepakojumu var apstrādāt ar PFAS un tas satur plastmasas slāni.
Pētījumā teikts, ka faktori, kas izraisa ķimikāliju izskalošanos pārtikā, var būt augsta temperatūra, tauku saturs un skābums, kā arī iepakojuma izmērs — jo mazāks iepakojums, jo mazāka ir iespēja, ka tās nonāks pārtikā.