Kā liecina šodien respektablajā žurnālā Nature Geoscience publicētais pētījums, apstākļi uz Zemes kļūs nepanesami zīdītājiem, tostarp cilvēkiem, apmēram pēc 250 miljoniem gadu. Saule sāks karsēt spēcīgāk, un vulkāni, veidojoties jaunam superkontinentam, sāks izdalīt milzīgus oglekļa dioksīda apjomus, kas padarīs planētu zīdītājiem neapdzīvojamu.
Zīdītāji uz Zemes ir attīstījušies pēdējos 55 miljonus gadu, pateicoties viņu adaptīvajām spējām izdzīvot aukstos gadalaikos un salīdzinoši īsos karstuma periodos. Zinātnieki nešaubās, ka vairāku miljardu gadu mērogā dzīvība uz Zemes izzudīs planētas uzkaršanas dēļ, ko veic Saule, kas izplešas, taču zīdītāju nāve var notikt daudz agrāk, tostarp tektonisko procesu dēļ. Saskaņā ar mūsdienu priekšstatiem aptuveni 250 miljonu gadu laikā pašreizējie kontinenti saplūdīs vienotā superkontinentā – Pangea Ultima.
Starptautiska zinātnieku grupa, izmantojot superdatoru aprēķinus, aprēķināja, kāds būs klimats uz planētas līdz superkontinenta izveidošanās brīdim.
Iegūtais superkontinents radītu trīskāršu postu, tostarp kontinentālo efektu, karstāku sauli un palielinātu CO2 atmosfērā, izraisot planētas sasilšanu. Tas radīs apstākļus, kas ir gandrīz nepiemēroti zīdītāju dzīvībai, kuriem ir liegta barība un ūdens avoti, skaidroja darba autors Aleksandrs Farnsvorts no Bristoles universitātes. “Plaši izplatītā temperatūra 40–50 grādi pēc Celsija un augstāki ikdienas uzplaiksnījumi, ko pastiprina augstais mitruma līmenis, galu galā izšķirs mūsu likteni. Cilvēki kopā ar daudzām citām sugām izmirs, jo nespēj izvadīt šo siltumu ar sviedriem, atdzesējot ķermeni.
Neskatoties uz to, ka antropogēnā globālā sasilšana noteiktos reģionos var izraisīt dažu sugu izzušanu, aprēķini liecina, ka līdz jauna kontinenta parādīšanās brīdim planēta paliks apdzīvojama.
Viens no galvenajiem izzušanas faktoriem būs tektoniskie procesi, kas novedīs pie superkontinenta veidošanās, ko pavadīs bieži vulkānu izvirdumi un oglekļa dioksīda emisija atmosfērā.
“Mēs uzskatām, ka nākotnē CO2 koncentrācija pieaugs no pašreizējām 400 ppm (miljonu daļām) līdz vairāk nekā 600 ppm pēc daudziem miljoniem gadu. Protams, tiek pieņemts, ka cilvēki pārstās dedzināt ogļūdeņražus, pretējā gadījumā mēs saskarsimies ar šiem skaitļiem daudz ātrāk ,” skaidroja profesors Bendžamins Milss no Līdsas universitātes. “Oglekļa dioksīda koncentrācija varētu būt divreiz lielāka par pašreizējo līmeni. Ņemot vērā Sauli, kas dos par 2,5 % vairāk enerģijas, un superkontinentu, kas atradīsies karstos, siltos tropos, lielākajā daļā planētas iestāsies 40–70 °C temperatūra,” piebilda Farnsvorts.
