Ir dažas frāzes, kuras cilvēkiem ir grūti dzirdēt pēc četru gadu ilgas dzīves ar COVID, ko raksturo novājinošs nogurums, sāpes, panikas lēkmes un citi tik smagi simptomi, ka viņa baidījās, ka nomirs vienas nakts laikā. Par to raksta Reuters
Starp tiem parasti ir nekaitīgi izteikumi, piemēram, “Drīz jūtieties labāk” vai “Vēlot jums ātru atveseļošanos,” sacīja Kenijas uzņēmēja, kratot galvu.
41 gadu vecais Gičohi zina, ka šādas frāzes ir labi domātas. “Es domāju, ka jums ir jāsamierinās, man tas nelīdzēs.”
Jaunākie zinātniskie pētījumi sniedz jaunu gaismu miljoniem pacientu, piemēram, Gičohi, pieredzei. Tie liek domāt, jo ilgāk kāds ir slims, jo mazākas ir viņu iespējas pilnībā atveseļoties.
Apvienotās Karalistes un ASV pētnieki atklāja, ka vislabākais atveseļošanās periods ir pirmajos sešos mēnešos pēc saslimšanas ar Covid-19, un lielāka iespējamība ir cilvēkiem, kuru sākotnējā slimība bija mazāk smaga, kā arī tiem, kuri ir vakcinēti. Cilvēkiem, kuru simptomi ilgst no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, ir mazāka iespēja pilnībā atveseļoties.
Pacientiem, kuri cīnās vairāk nekā divus gadus, pilnīgas atveseļošanās iespēja “būs ļoti maza”, sacīja Manojs Sivans, Līdsas Universitātes rehabilitācijas medicīnas profesors un viens no publicēto atklājumu autoriem žurnālā The Lancet.
Sivans sacīja, ka to vajadzētu saukt par “pastāvīgu ilgstošu COVID” un saprast kā hroniskas slimības, mialģisko encefalomielītu/hroniska noguruma sindromu vai fibromialģiju, kas var būt ilgstošas COVID pazīmes vai tā riska faktori.
Nepārtraukta uzmanība
Ilgstošs COVID, kas definēts kā simptomi, kas saglabājas trīs mēnešus vai ilgāk pēc sākotnējās inficēšanās, ietver simptomu kopumu no ārkārtēja noguruma līdz smadzeņu miglai, elpas trūkumam un locītavu sāpēm.
Tas var būt no vieglas līdz pilnīgai invaliditātei, un nav pierādītu diagnostikas testu vai ārstēšanas metožu, lai gan zinātnieki ir guvuši panākumus teorijās par to, kurš ir apdraudēts un kas to varētu izraisīt.
Britu zinātnieku veikts pētījums pieļāva, ka gandrīz trešdaļa no tiem, kuri ziņoja par simptomiem 12 nedēļu laikā, atveseļojās pēc 12 mēnešiem. Citiem, īpaši pacientiem, kuri bija hospitalizēti, atveseļošanās rādītāji ir daudz zemāki.
Pētījumā Apvienotās Karalistes Nacionālā statistikas biroja vadītajā pagājušajā martā divi miljoni cilvēku paši ziņoja par ilgstošiem Covid simptomiem. Aptuveni 700 000 jeb 30,6% teica, ka viņi pirmo reizi piedzīvoja simptomus vismaz pirms trim gadiem.
Visā pasaulē pieņemtās aplēses liecina, ka aptuveni 65 līdz 200 miljoniem cilvēkiem jau sen ir bijis COVID.
Tas varētu nozīmēt, ka, pamatojoties uz sākotnējām aplēsēm, no 19,5 miljoniem līdz 60 miljoniem cilvēku var rasties gadu ilgas veselības pasliktināšanās, sacīja Sivans.
Amerikas Savienotās Valstis un dažas valstis, piemēram, Vācija, turpina finansēt ilgstošu COVID izpēti.
Taču vairāk nekā divi desmiti ekspertu, pacientu aizstāvju un farmācijas vadītāju aģentūrai Reuters stāstīja, ka nauda un uzmanība slimībai sarūk citās turīgās valstīs, kuras tradicionāli finansē liela mēroga pētījumus. Valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem tā nekad nav bijusi.
“Uzmanība ir mainījusies,” sacīja Amitava Banerjee, Londonas Universitātes koledžas profesore, kura ir viena no galvenajām rehabilitācijas programmu ieviesējām.
Viņš saka, ka ilgstoša COVID ir jāuzskata par hronisku stāvokli, ko var ārstēt, lai uzlabotu pacientu dzīvi, nevis izārstētu, piemēram, sirds slimības vai artrītu.
Ilgstoša invaliditāte
39 gadus vecā Letīcija Soaresa no Brazīlijas ziemeļaustrumiem tika inficēta 2020. gadā un kopš tā laika ir cīnījusies ar intensīvu nogurumu un hroniskām sāpēm. Labā dienā viņa piecas stundas pavada ārpus gultas.
Kad viņa var strādāt, Soaresa ir līdzvadītāja un pētniece pacientu vadītā pētniecības sadarbībā, aizstāvības grupā, kas iesaistīta pārskatīšanā no ilgiem COVID pierādījumiem, kas nesen publicēti Nature.
Soaresa teica, ka viņa uzskata, ka atveseļošanās reti notiek ilgāk par 12 mēnešiem. Dažiem pacientiem simptomi var mazināties, lai tikai atkārtotos, un tā ir sava veida remisija, ko var sajaukt ar atveseļošanos, viņa sacīja.
“Tas ir tik dziļi atspējojošs un izolējošs. Jūs katru reizi domājat: “Vai pēc tam man veselība pasliktināsies?”,” viņa stāstīja par savu pieredzi.
Soaresa lieto antihistamīna līdzekļus un citas plaši pieejamas ārstēšanas metodes, lai tiktu galā ar ikdienas dzīvi. Četripieredzējuši COVID ārsti dažādās valstīs teica, ka izraksta šādas zāles, par kurām zināms, ka tās ir drošas. Daži pierādījumi liecina, ka tās palīdz.
Citiem ir mazāk panākumu no vispārējās medicīnas
Gičohi slimību noraidīja viņas ārsts, un viņa vērsās pie funkcionālās medicīnas praktiķa, kurš koncentrējās uz holistiskāku ārstēšanu.
Viņa pārcēlās no savas drudžainās dzimtās pilsētas Nairobi uz nelielu pilsētiņu netālu no Kenijas kalna, kontrolējot savu aktivitātes līmeni, lai novērstu nogurumu, un saņemot akupunktūru un traumu terapiju.
Viņa ir izmēģinājusi atkarības ārstēšanas līdzekli naltreksonu, kam ir daži pierādījumi par labu ilgstošu COVID simptomu gadījumā, un pretrunīgi vērtēto pretparazītu infekciju medikamentu ivermektīnu, kas viņai nelīdz, bet viņa saka, ka tas viņai palīdzēja.
Viņa sacīja, ka ir svarīgi pāriet no “atveseļošanās dzīšanās” uz dzīvi savā jaunajā realitātē.
Pētījuma gaitā ir sagaidāma daļēja ārstēšanas pieeja, un, iespējams, ilgākā termiņā, sacīja Anita Džeina, ilgstoša Pasaules Veselības organizācijas COVID speciāliste.
Tikmēr tālsatiksmes ceļotāji saskaras ar jaunu izaicinājumu ar katru COVID gadījumu pieaugumu. Vairāki pētījumi liecina, ka atkārtota inficēšanās var saasināt esošo ilgstošo COVID.
Šenona Tērnere, 39 gadus vecā kabarē dziedātāja no Filadelfijas, saslima ar COVID 2020. gada marta beigās vai aprīļa sākumā.
Viņa jau dzīvoja ar psoriātisko artrītu un antifosfolipīdu antivielu sindromu, autoimūnām slimībām, kuru ārstēšanai viņa regulāri lietoja steroīdus un imūnterapiju. Šādi apstākļi var palielināt risku saslimt ar ilgstošu COVID, norāda pētnieki.
Pagājušajā vasarā Tērnere atkal saslima ar COVID. Atkal viņa ir ārkārtīgi nogurusi un mobilitātei izmanto staigulīti.
Tērnere ir apņēmības pilna turpināt savu mūzikas karjeru, neskatoties uz pastāvīgajām sāpēm, reiboni un strauju sirdsdarbības ātrumu, kas viņu regulāri noved slimnīcā.
“Es nevēlos dzīvot savu dzīvi gultā,” viņa teica.
