Ziemeļkoreja Krievijai piegādā aptuveni 3 miljonus šāviņu gadā, kas ir puse no visas munīcijas, ko Krievijas armija izmanto karā Ukrainā, laikrakstam The Times pavēstīja Rietumu izlūkdienestu avoti.
Pēc viņu domām, neskatoties uz KTDR munīcijas slikto kvalitāti, to kopējais daudzums ļāva Krievijas karaspēkam apmierināt “šāviņu badu” un gūt panākumus frontē, piemēram, Vuhledaras ieņemšanu.
Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs paziņoja, ka šāviņu piegādes no KTDR nosver svarus par labu Krievijai. “Mūsu lielākā problēma no visiem šiem Krievijas sabiedrotajiem ir Ziemeļkoreja. Jo ar militāro preču apjomu, ko viņi piegādā, tie faktiski ietekmē karadarbības intensitāti,” viņš teica.
Jūnija beigās The Washington Post rakstīja , ka Ziemeļkoreja no pagājušā gada augusta līdz 2024.gada janvārim Krievijai piegādāja aptuveni 1,6 miljonus artilērijas šāviņu. Medijs citēja šādus datus, atsaucoties uz Padziļināto aizsardzības pētījumu analītiskā centra (C4ADS) pētījumu un avotiem kādā Krievijas transporta uzņēmumā.
No augusta līdz janvārim no divām Tālo Austrumu ostām uz 16 kopienām Ukrainas pierobežā tika nogādātas 74 000 metrisko tonnu sprāgstvielu, kas atbilst 1,6 miljoniem Krievijas karā izmantoto artilērijas šāviņu. Saskaņā ar C4ADS datiem šīs kravas bija atzīmētas kā munīcija, lai gan dokumentācijā tās bija norādītas kā sprāgstvielas. Saskaņā ar žurnālistu analīzi tieši šajā periodā Krievijas kravas kuģi kursēja starp Tālajiem Austrumiem un KTDR.
Abu valstu sadarbība, kas aizsākās uz Ukrainas kara fona, ieguva jaunu impulsu pēc Kima Čenuna vizītes Krievijā 2023. gada septembrī un nostiprinājās 2024. gada vasarā, kad uz Phenjanu ieradās Krievijas prezidents Vladimirs Putins. pirmo reizi 24 gadu laikā. 19. jūnijā valstu vadītāji parakstīja vienošanos par stratēģisko partnerību, kas de facto nozīmē militāru aliansi. Saskaņā ar dokumentu Krievija un Ziemeļkoreja sniegs viena otrai palīdzību agresijas gadījumā pret kādu no valstīm.
Apkopojot vizītes rezultātus, Putins pirmo reizi publiski atzina militāri tehniskās sadarbības iespēju ar KTDR, lai gan to aizliedz ANO Drošības padomes sankcijas, kuras iepriekš atbalstīja Maskava. Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Šins Vonsiks apgalvoja, ka Krievija jau piegādā Phenjanai tankus, lidmašīnas un tehnoloģijas, lai izveidotu spiegu satelītus. ASV norādīja, ka turklāt Kims cer saņemt no Putina tāla darbības rādiusa kodolraķešu tehnoloģiju.
Atgādinām, ka jūnijā Eiropas iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons paziņoja, ka ES ražotāji līdz šā gada beigām sasniegs 1,7 miljonus 155 mm lādiņu gadā un ka jauda turpinās pieaugt. Tomēr saskaņā ar augsta ranga Eiropas ieroču nozares avota datiem pašreizējā jauda ir aptuveni viena trešdaļa no plānotā.
“Ir ļoti slikta doma pārliecināt sevi, ka mums ir trīs reizes lielāka faktiskā ražošanas jauda, un pieņemt lēmumus, pamatojoties uz to. Tad pēkšņi uzzināt, ka no rūpnīcām nekas nenāk un jūs nevarat apgādāt Ukrainu un NATO aliansi,” avots teica.