Karavīru nosūtīšana piedalīties karadarbībā pret Kijevu Maskavas pusē bija Phenjanas ideja, atsaucoties uz Ukrainas un Rietumu amatpersonām, vēsta laikraksts New York Times (NYT).
Izdevums atzīmē, ka tad, kad pirmo reizi parādījās informācija par Ziemeļkorejas militārpersonu bez kaujas pieredzes pārvietošanu uz Ukrainas fronti, Rietumi to uzskatīja par zīmi, ka Krievijai nav pietiekami daudz savu karavīru. Tomēr ASV izlūkdienesti tagad nonākuši pie secinājuma, ka tā bijusi KTDR ideja, lai gan Vladimirs Putins to labprāt atbalstīja.
Ukraina un rietumvalstis lēš, ka Phenjana ir nosūtījusi vismaz 10 000 Kurskas apgabalā, kuras daļu kopš vasaras kontrolē Ukrainas bruņotie spēki (AFU), dislocētu karavīru. Saskaņā ar vārdā nenosauktas Ukrainas amatpersonas, NYT sarunu biedra teikto, sadursmēs ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem nogalināti vismaz 200 Ziemeļkorejas karavīri.
Viņš piebilda, ka šķiet, ka Ziemeļkorejas vadi nav pilnībā integrēti Krievijas vienībās un dažkārt darbojas neatkarīgi, palielinot upuru risku. Bet tajā pašā laikā viņiem ir labāka medicīniskā aprūpe nekā Krievijas militārpersonām. Tādējādi ievainotie korejieši bieži tiek nogādāti lielākās un labāk aprīkotās Kurskas slimnīcās, apejot tuvāk kaujas laukam esošās lauku medicīnas iestādes.
Savukārt aģentūra Yonhap, pamatojoties uz Dienvidkorejas militārpersonu datiem, rakstīja , ka KTDR jau zaudējusi 1100 cilvēkus, taču ir gatava nosūtīt uz Krieviju jaunus karavīrus un ieročus, tostarp bezpilota lidaparātus.
“Vispusīgs vairāku izlūkdienestu ziņojumu novērtējums liecina, ka Ziemeļkoreja gatavojas rotēt vai palielināt karaspēka skaitu Krievijā, vienlaikus piegādājot 240 mm raķešu palaišanas iekārtas un 170 mm pašpiedziņas artilērijas iekārtas,” aģentūra citē Korejas Republikas štābu priekšniekus.
The Wall Street Journal (WSJ) arī ziņo par ieroču piegāžu pieaugumu no KTDR uz Krieviju, nodrošinot satelītattēlus. Izdevums, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonām, norāda, ka 60% Maskavas izmantoto artilērijas un mīnmetēju šāviņu tagad nāk no KTDR. Atbildot uz to, Phenjana jau saņem nepieciešamo naudu un naftu. Rietumu amatpersonas bažījas, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns varētu lūgt Putinam kodoltehnoloģiju un materiālu atbalstu kara gadījumā Korejas pussalā.
Tajā pašā laikā NYT sarunu biedri uzskata, ka Kims Čenuns par karavīru nosūtīšanu vēl neko nav prasījis. Tomēr viņš, visticamāk, cer uz apmaksu par šo labvēlību nākotnē, izmantojot diplomātisko atbalstu, palīdzību krīzes situācijā vai iegūstot tehnoloģijas.
Ne Krievija, ne KTDR neapstiprina Ziemeļkorejas karaspēka klātbūtni Kurskas apgabalā. Septembrī mediji ziņoja, ka Putins vizītes laikā Phenjanā parakstījis ar Kimu Čenunu Visaptverošo stratēģisko partnerattiecību līgumu, kas paredz “savstarpējas palīdzības sniegšanu agresijas gadījumā pret kādu no dalībniekiem”.
Pēc tam, kad parādījās informācija par KTDR militāro spēku Ukrainas frontē, Vašingtona atļāva Kijivai izmantot tāla darbības rādiusa amerikāņu ATACMS raķetes, lai ietriektos dziļi Krievijā, īpaši pret Ziemeļkorejas karaspēku. Tad, acīmredzot, Ukraina saņēma līdzīgu atļauju no Lielbritānijas. Reaģējot uz šīm darbībām, Krievija izmantoja jaunāko ieroci – vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti “Orešņik”.
Pagājušajā nedēļā ASV Finanšu ministrija paziņoja par jaunām sankcijām pret bankām, kuģniecības kompānijām un privātpersonām, kas saistītas ar Ziemeļkorejas finanšu aktivitātēm un militāro atbalstu Krievijai.
Ceturtdien Putins ikgadējā tiešajā sarunā ar Krievijas pilsoņiem solīja padzīt Ukrainas karaspēku no Kurskas apgabala.
“Mēs viņus noteikti izsitīsim, absolūti. Citādi nevar būt. Jautājums par konkrētu datumu — atvainojiet, es vienkārši šobrīd to nevaru izdarīt. Es stādos priekšā, es zinu, ir plāni. Viņi man regulāri ziņo. Bet pateikt kādā datumā, tā nedara. Jo puiši mani dzird. Diena- divas un, ja es nosaukšu šādu datumu, viņi par katru cenu dosies uz šo datumu, viņi neņems vērā zaudējumus. Mēs to nedrīkstam darīt,” viņš teica.
Pagājušajā nedēļā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis intervijā franču laikrakstam Le Monde sacīja, ka iebrukums Kurskas apgabalā palīdzējis apturēt Krievijas ofensīvu pret Ukrainas otro lielāko pilsētu Harkivu.
Iepriekš mediji rakstīja, ka ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps var atsaukt Kijivai atļauju uzbrukt ar amerikāņu tāla darbības rādiusa raķetēm dziļi Krievijā, viņš to sacīja preses konferencē savā rezidencē Mar-a-Lago Floridā.
Tāpat, pēc viņa teiktā, viņš saņēmis signālus no Kijovas par vēlmi atrisināt konfliktu ar Maskavu. Republikānis sacīja, ka strādā pie tā, un jau ir panākts “mazs progress”, taču gan Ukrainas prezidentam Volodimiram Zeļenskim, gan Putinam ir jābūt gataviem mieram.
Mediji jau rakstīja, ka Trampa svītas izstrādātajā miera noregulēšanas plānā tiks iekļauts Kijevas atteikums no Krievijas okupētajām teritorijām un jautājuma par Ukrainas dalību NATO izņemšanu no dienaskārtības. Iepriekš WSJ avoti apgalvoja, ka Trampam piedāvāts likt Kijivai apsolīt nepievienoties aliansei vismaz 20 gadus. Savukārt Vašingtona varētu piedāvāt ieroču piegādes kā līdzekli, lai atturētu no iespējamā Krievijas uzbrukuma nākotnē. Kaut kas līdzīgs ir aprakstīts Trampa par īpašo sūtni Ukrainā un Krievijā izvēlētā Kīta Kelloga plānā .
Bloomberg avoti novembrī pavēstīja, ka pašreizējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apsver iespēju publiski aicināt Ukrainu oficiāli uzaicināt pievienoties NATO. Amatpersonas esot atteikušās no šīs idejas, jo uzskatījušas par maz ticamu, ka Ukraina pievienosies aliansei pirms Trampa inaugurācijas 2025.gada janvārī. Tā vietā, lai aicinātu pievienoties NATO, ASV plānoja noslēgt virkni divpusēju drošības līgumu, kas sniegtu garantijas Kijevai.
Decembra sākumā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā žurnālistam Takeram Karlsonam sacīja, ka Maskava ir gatava sarunām ar Ukrainu, pamatojoties uz 2022.gada pavasarī Stambulā panāktajām vienošanām.
