Superkarsti akmeņi, uzkarsēti līdz 400 grādiem pēc Celsija, spēj nodrošināt enerģiju visai pasaulei, taču līdz šim mums ir grūti tiem tikt. Par to varam uzzināt ASV nevalstiskās organizācijas Clean Air Task Force mājaslapā publicētajā ziņā
Enerģija ir viens no cilvēces labumiem, bez kura mums ir grūti iedomāties savu dzīvi. Zaļo tehnoloģiju un pēkšņu klimata pārmaiņu ierobežošanas laikmetā zinātnieki pastāvīgi meklē veidus, kā atteikties no fosilā kurināmā, un acīmredzot, šis ir gadījums, ka viņiem tas izdevies. Zinātnieki atklājuši, ka aptuveni 20 km dziļumā zem Zemes virsmas slēpjas superkarsti ieži, kas spējīgi nodrošināt pasauli ar tīru enerģiju.
Clean Air Task Force publicētajā ziņojumā runāts par zinātnisku izrāvienu, kas ļaus pasaulei atrisināt enerģētikas problēmu un neprasīs lielas investīcijas un resursus.
Pētījumu gaitā zinātnieki atklāja, ka aptuveni 19 km dziļumā zem Zemes virsmas atrodas superkarsti ieži, kas sakarsuši līdz 400 grādiem pēc Celsija. Tiek pieņemts, ka enerģētikas sistēmas spēs iepildīt ūdeni vietās, kur akmeņi tiek uzkarsēti līdz 400 grādiem pēc Celsija, un pēc tam to atkal pacelt uz virsmas elektroenerģijas ģeneratoru darbināšanai. Paši ģeneratori izmaksās ne vairāk kā 20-35 USD par MWh.
Bet ir neliela aizķeršanās. Šobrīd urbšanas iekārtas spēj urbt ne vairāk kā 13 kilometru dziļumā, savukārt superkarsti akmeņi atrodas aptuveni 20 kilometru dziļumā. Zinātnieki gan to neuzskata par lielu problēmu – tiek pieļauts, ka līdz desmitgades beigām inženieri spēs uzlabot instalācijas, lai nokļūtu vajadzīgajā dziļumā.
Zinātnieki jau ir veikuši vairākus testus Islandē. Šeit viņi veica urbumus vulkāna apgabalā, un tāpēc tam bija nepieciešama aka, kas bija nedaudz vairāk par 3 kilometriem. Rezultātā inženieri spēja saražot piecas reizes vairāk megavatu enerģijas, nekā tajā pašā laika posmā varēja saražot parastā ģeotermālā aka.
Pētnieki no Clean Air Task Force atzīmē, ka vairāki uzņēmumi jau izstrādā līdzīgus projektus un gatavojas tos uzsākt pirms 2030. gada. Pētnieki atzīmē, ka jaunā pieeja būs mazāk resursietilpīga – nebūs nepieciešami milzīgi zemes gabali, un pašas konstrukcijas sastāvēs no dziļumā novietotas siltuma savākšanas sistēmas, kas savienota ar elektroenerģijas ražošanas iekārtām. Pēdējais ietvers tvaika turbīnas, elektriskos ģeneratorus un elektropārvades līnijas.
Zinātnieki brīdina, ka šīs idejas īstenošanai būs nepieciešamas vairākas “inženierijas inovācijas”, piemēram, ātras un ārkārtīgi dziļas urbšanas tehnika, jauni karstumizturīgi materiāli, urbumu instrumenti un dziļi termālie rezervuāri. Tas viss, visticamāk, tiks realizēts tikai desmitgades beigās, taču tas dod cilvēcei cerību uz enerģētikas problēmas risinājumu.
