Lielākais vairums jeb 85% Latvijas iedzīvotāju saldē produktus ziemai – noskaidrots Samsung un GfK veiktajā pētījumā. Par mums tikai nedaudz aktīvāki (89%) ziemas krājumu veidotāji ir igauņi.
Ogas ir visbiežāk saldētā produktu grupa (75%) Latvijā, tai seko zaļumi (60%) un sēnes (38%). Identiska tendence novērojama arī abās pārējās Baltijas valstīs. Vispopulārākie saldētavā liekamie produkti ir zemenes un dilles – tos par saviem top ziemas krājumiem nosaukuši vairāk nekā puse aptaujāto (53%). Tām seko sēnes (38%) un upenes (31%). Arī citas vasaras ogas – mellenes, avenes, dzērvenes un ķirši – nereti tiek lasītas un gādātas, lai nonāktu tieši saldētavā. No garšaugiem Latvijas iedzīvotāji iecienījuši arī saldētus pētersīļus un lociņus.
Latvijas mājsaimniecībās par ziemas vitamīnu krājumiem vairāk rūpējas sievietes (89%). Visbiežāk produktus ziemai saldē iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Tie ierasti ir laukos dzīvojošie cilvēki, visvairāk – zemgalieši.
Jūlijā un augustā rit ne tikai aktīva sezonālo produktu sagatavošana ziemas sezonai – šajos mēnešos vērojams arī vislielākais pieprasījums pēc ledusskapjiem Latvijā un Baltijas valstīs. To tirdzniecības apjoms vairāk nekā divas reizes pārsniedz ziemas mēnešos pārdoto iekārtu skaitu.
Pēc Samsung sadzīves elektronikas biznesa direktora Baltijas valstīs Sergeja Kostjučenko domām, šī nav skaidrojama kā sakritība: “Līdz ar ražas ienākšanos ir jādomā, vai līdzšinējais ledusskapis atbilstoši pilda savas funkcijas un tā tilpums ir pietiekams, lai visu vēlamo arī uzglabātu.”
Viņš arī pastāsta, ka, izvēloties jaunu virtuves iekārtu, svarīgi izvērtēt tās tehnoloģiju priekšrocības, piemēram, glabājot pārtiku gan svaigo produktu glabāšanas zonā, gan saldētavā, ir ļoti būtiski, lai ledusskapī tiktu kontrolēts arī mitruma līmenis. Pateicoties No frost tehnoloģijai, tas notiek automātiski, un pilnībā var aizmirst par ledusskapja atkausēšanu, kas ierasti bijis laikietilpīgs un apgrūtinošs process.
Par aptauju:
Aptauju pēc Samsung pasūtījuma veicis GfK Retail and Technology Baltic 2017. gada jūnijā, interneta vidē aptaujājot 503 respondentus Latvijā un 502 respondentus Igaunijā vecumā no 16 līdz 65 gadiem.
