Pirms aptuveni trīs miljardiem gadu Zemē ietriecās meteorīts, kas bija vairākas reizes bija garāks par planētas augstāko kalnu Everestu. Meteorīts uzvārīja okeānus un izraisīja lielāko zināmo cunami, ziņo BBC, atsaucoties uz zinātnieku komandu no Hārvardas, Stenfordas un ETH Cīrihes. Pētnieki savus atklājumus publicēja žurnālā PNAS.
Attiecīgais meteorīts bija 50–200 reižu masīvāks par to, kas iznīcināja dinozaurus. Pirmo reizi par to kļuva zināms 2014. gadā, raksta BBC
Zinātnieki nesen strādāja meteorīta krišanas vietā Dienvidāfrikas Republikā. Barbertonas kalnos pētnieki nošķila klinšu gabalus un meklēja pirms miljardiem gadu notikušās sadursmes pēdas. Viņi varēja atrast pierādījumus, ka meteorīta trieciens palīdzēja uzplaukt agrīnai dzīvībai uz planētas, norāda izdevums.
Pēc Zemes izveidošanās daudz atlūzu izlidoja kosmosā un ietriecās planētā. Taču dzīve bija noturīga pret šādiem satricinājumiem un “ļoti ātri atveseļojās un uzplauka”, žurnālistiem sacīja pētnieku grupas vadītāja, Hārvardas universitātes profesore Nadija Drabona.
Pētnieki meklēja sīkus klinšu fragmentus, kas palika pēc kosmiskā ķermeņa ietriekšanās Zemē. Grupa savāca apmēram simts kilogramus akmeņu un aizveda tos uz laboratoriju analīzei.
Meteorīta diametrs, ko zinātnieki nosauca par S2, bija aptuveni 40-60 kilometri – tas ir četras līdz piecas reizes lielāks nekā meteorīts, kura krišanas rezultātā dinozauri izzuda pirms 66 miljoniem gadu, sacīja zinātnieki. Meteorīts bija vairākas reizes lielāks par Everestu.
Kad meteorīts nokrita, planēta bija ūdens pasaule ar vairākiem kontinentiem, dzīvību pārstāvēja vienšūnas mikroorganismi, norādīja pētnieki. Akmens trieciens radīja aptuveni 500 kilometru platu krāteri un pacēla gaisā zemes garozas fragmentus. Lieli akmeņi lielā ātrumā krita virspusē, un mazie veidoja mākoni, kas apņēma zemeslodi.
“Iedomājieties lietus mākoni, bet ūdens pilienu vietā no debesīm krīt izkusušu akmeņu gabali,” sacīja profesore Drabona. Pēc viņas teiktā, meteorīta krišana varēja izraisīt cunami, kas “izrāva jūras gultni un appludināja krastus”. Atbrīvotā enerģija spēja atbrīvot lielu daudzumu siltuma, kas uzvārīja okeānus, izraisot ūdens iztvaikošanu un gaisa temperatūras paaugstināšanos līdz 100 grādiem pēc Celsija.
Bez saules gaismas no fotosintēzes atkarīga dzīvība uz sauszemes vai seklos ūdeņos tiktu iznīcināta, sacīja pētnieku grupas vadītājs. Taču toreiz tā neeksistēja, un trieciena radītajos iežos zinātnieki atklāja fosfora un dzelzs daļiņas.
Meteorīta trieciena viļņi izplatīja dzīvībai nepieciešamo fosforu visā pasaulē, un cunami no dziļumiem izcēla ar dzelzi bagātu ūdeni. Šie minerāli pirms miljardiem gadu kalpoja kā barība vienkāršiem organismiem. “Dzīvība bija ne tikai izturīga, bet arī ļoti ātri atjaunojās,” sacīja Drabona.
“Tas ir kā no rīta tīrīt zobus. Tīrīšana nogalina 99,9% baktēriju, bet līdz vakaram tās parādās atkal,” analoģiju sniedza zinātniece.
Drabona sacīja, ka viņas komandas atklājumi apstiprina uzskatu, ka dzīvības uzplaukumu uz Zemes veicināja vairāki iežu triecieni no kosmosa planētas pirmajos gados.