Līdz šim paātrinātā rotācija “apēd” tikai sīku dienas daļu. Kāpēc tas notiek un cik ilgi šis process turpināsies, nav skaidrs. Tomēr zinātnieki apgalvo, ka, ja Zeme turpinās uzņemt ātrumu, sekas varētu būt letālas.
Zinātnieki ir atzīmējuši, ka mūsu planētas rotācijas ātrums ir sācis palielināties, un šogad dažas dienas burtiski kļūs īsākas. Pēc ekspertu domām, runa ir par 22. jūliju un 5. augustu.
Ir zināms, ka Zeme veic pilnu apgriezienu ap savu asi 86 400 sekundēs (24 stundās) ar precizitāti līdz milisekundei, kas nosaka diennakts garumu. Gada laikā, kamēr planēta veic pilnu apgriezienu ap Sauli, notiek aptuveni 365 šādi apgriezieni. Tomēr planētas rotācijas ātrums ir vairākkārt mainījies.
Pirms miljoniem gadu gads varēja ilgt no 372 līdz 490 dienām.
Kopš 20. gs. septiņdesmitajiem gadiem Zeme ir griezusies lēnāk, kā rezultātā laikā no 1972. līdz 2016. gadam universālajam laikam tika pievienotas 27 garā gada sekundes.
Tomēr kopš 2016. gada Zeme griežas ātrāk. Taču garā gada sekundes nav pievienotas.
Turklāt kopš 2020. gada milisekundes ir nācies samazināt rotācijas paātrinājuma dēļ. Vienlaikus atomu pulksteņi reģistrēja 28 īsākās dienas kopš 1960. gada: 86 400 sekundes, kas saīsinātas vidēji par 1,05 milisekundēm.
Zemestrīces, cunami, lielas gaisa masas, kūstoši ledāji — tas viss var mainīt rotācijas ātrumu par milisekundes daļu, saka NASA astronoms Dr. Stens Odenvalds . Piemēram, ja zemestrīce nedaudz “saspiež” Zemi, tā palielina rotācijas ātrumu. Un, ja liela gaisa masa izklīst, tā var to palēnināt.
Saskaņā ar zinātnieku aprēķiniem, 22. jūlijs būs par 1,38 ms īsāks, bet 5. augusts – par 1,51 ms.
Kā apgalvo zinātnieki, šis paātrinājums bija negaidīts, un šīs parādības iemesli vēl jānoskaidro.
Ir zināms, ka to ietekmē procesi, kas notiek dažādās sfērās: kosmosā, atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā. Tomēr precīzi mērījumi ir vitāli svarīgi tādu tehnoloģiju kā GPS darbībai.
Tomēr, visticamāk, jūs tagad nepamanīsiet būtiskas izmaiņas. Bet kas notiks, ja Zeme turpinās paātrināties?
Eksperti brīdina, ka, ja šis process neapstāsies, tas nākotnē varētu izraisīt katastrofālas sekas.
Kas notiks, ja planēta turpinās paātrināties?
Kā norāda zinātnieki, nelielas svārstības, piemēram, Mēness stāvokļa vai vulkānu izvirdumu dēļ, var mainīt dienas garumu par milisekundi vienā vai otrā virzienā, taču kopumā rotācija saglabājas stabila. Tā kā mūsu planēta ir sfēriska, tās apkārtmērs pie poliem ir mazāks nekā pie ekvatora, tāpēc Zemes virsma rotē ātrāk, jo tālāk tā atrodas no poliem.
Piemēram, cilvēks, stāvot uz ekvatora, pārvietojas kosmosā ar ātrumu aptuveni 1668 km/h, savukārt Londonā tas ir tikai 1041 km/h.
Uz šāda ātruma fona pāris kilometru stundā pieaugums šķiet nenozīmīgs. Taču tajā pašā laikā diena saīsināsies par aptuveni pusotru minūti, lai gan mūsu bioloģiskie pulksteņi, visticamāk, to uzreiz nepamanīs.
“Lai to pamanītu, būs nepieciešami vairāki gadi,” skaidroja ESRI analītiķis Vitolds Fračeks.
Ģeostacionārajā orbītā esošie satelīti pārvietojas ap Zemi ar tādu pašu ātrumu kā pati planēta, lai visu laiku atrastos virs vienas un tās pašas vietas. Ja planēta paātrināsies par 1,6 km/h , šīs ierīces sāks zaudēt sinhronitāti. Tas novedīs pie īslaicīgiem pārtraukumiem satelītu sakaros, televīzijas pārraidēs, militārajās un izlūkošanas operācijās.
Lai gan tas traucēs daudzu cilvēku ikdienas dzīvi, tā nebūs katastrofa. Daudz nopietnākas sekas būs ūdens pārdale. Palielinātu centrbēdzes spēku dēļ tas sāks pārvietoties no poliem uz ekvatoru. Pat šķietami nenozīmīgs rotācijas paātrinājums var izraisīt jūras līmeņa paaugstināšanos par vairākiem centimetriem ekvatoriālajā zonā. Pilsētām, kas jau atrodas jūras līmenī vai zem tā, tas varētu nozīmēt postošus plūdus.
Ja paātrinājums turpināsies un Zeme sāks griezties ātrāk par 160 kilometriem stundā, sekas kļūs patiesi bīstamas.
Tādējādi sāksies ekvatora applūšana – ūdens turp plūdīs no poliem.
“Es domāju, ka Amazones baseins, Austrālijas ziemeļi un, protams, salas ap ekvatoru nonāks zem ūdens. Cik dziļi, ir grūti pateikt, bet es domāju, ka tas būs no deviņiem līdz 20 metriem,” pieļāva Fračeks.
Tiem, kas pārdzīvos plūdus, dzīve uz Zemes kļūs daudz naidīgāka. Saules diena ilgs 22 stundas, bet tas ir organisma dabiskais diennakts ritms, un tas neizbēgami ietekmēs daudzu cilvēku veselību.
Turklāt Zemes klimats kļūs ekstremālāks.
“Temperatūras atšķirības joprojām būs galvenais vēju avots,” skaidroja NASA astronoms Dr. Stens Odenvalds .
Viņš teica, ka ar šādu ātrumu viesuļvētras būtu vardarbīgākas.
Ja rotācijas ātrums palielināsies līdz 1600 km/h, notiks īsta katastrofa. Pēc Fračeka teiktā, centrbēdzes spēks virzīs simtiem metru ūdens ekvatora virzienā.
“Izņemot augstākos kalnus, piemēram, Kilimandžāro vai Andu kalnu virsotnes, es domāju, ka viss ekvatoriālajā zonā atradīsies zem ūdens,” viņš ieteica.
Jau applūdušajos ekvatoriālajos reģionos būs spēcīgas lietavas, migla un mākoņi.
Vēl lielākā ātrumā – aptuveni 27 350 km/h – centrbēdzes spēks pārsniegs gravitāciju. Cilvēks pie ekvatora zaudēs svaru, un ūdens var sākt “krist uz augšu” – atmosfērā.
Lai gan zinātnieki uzskata, ka šajā apgabalā maz ticams, ka būs izdzīvojušie, jo ekvators jau sen būs kļuvis neapdzīvojams.
“Ja līdz tam laikam uz Zemes būs palikuši kādi nelaimīgi izdzīvojušie pēc tam, kad lielākā daļa ūdens būs iztvaikojusi atmosfērā un tālāk, viņi vēlēsies pēc iespējas ātrāk tikt prom no ekvatora,” sacīja Fračeks.
Zinātnieki apgalvo, ka ar ātrumu 38 600 km/h dzīvība, kādu mēs to pazīstam, pārstās eksistēt. Centrbēdzes spēki kļūs tik spēcīgi, ka sāks saplacināt mūsu planētu: tektoniskās plātnes nobīdīsies, Zemes garoza sāks plaisāt, kas novedīs pie katastrofālām sekām.
“Mums būs milzīgas zemestrīces. Plātnes pārvietosies strauji, un tas kaitēs dzīvībai uz planētas,” norāda eksperti.
Zinātnieki ir optimistiski noskaņoti
Pēc Odenvalda teiktā, aptuveni pirms 4,4 miljardiem gadu, kad veidojās Mēness, mūsu planēta izskatījās kā saplacināta bumba un rotēja tik ātri, ka diena ilga tikai aptuveni četras stundas.
Kopš tā laika Zemes rotācija ir pakāpeniski palēninājusies: par aptuveni 6,1 km/h ik pēc 10 miljoniem gadu, galvenokārt Mēness gravitācijas ietekmes dēļ. Visticamāk, nākotnē Zeme joprojām rotēs lēnāk, nevis ātrāk.
