Šajā tēmā vēlreiz varam atgādināt, ka šobrīd Latvija ir no tām valstīm, kura pati sevi, vismaz vasarās, nespē nodrošināt ar atjaunojamu energoresursu saražotu elektroenerģiju. Ar visiem HESiem un nedaudzajiem saules parkiem. Ko lai dara, ja savu ”zaļumu” saprotam tikai ar vēja turbīnu ”izbojāto ainavu”.
Vismaz viens cilvēks noslīcis Polijā, 5 Rumānijā, vēl viens ugunsdzēsējs gājis bojā Austrijā, viens bojā gājušais un vismaz vairāki pazuduši Čehijā vētras Boriss izraisīto plūdu dēļ.
Dažu dienu laikā vietām nolija 3 mēnešu nikrišņu norma, tika evakuēti desmitiem tūkstošu cilvēku, simtiem tūkstošu palika bez elektrības, un pilsētām un iedzīvotāju īpašumiem nodarītie postījumi ir grūti iedomājami, jo ūdens nesteidzas atkāpties. Sirdi plosoši attēli par katastrofas sekām un glābšanas operācijām ir pārpildījuši pasaules mediju telpu.
Čehijā ir pirmais apstiprinātais nāves gadījums. Policijas priekšnieks Martins Vondrašeks sabiedriskajā radio apstiprināja, ka Krasovkas upē Bruntālas rajonā Morāvijas-Silēzijas austrumu daļā noslīcis cilvēks.
Pēc varasiestāžu ziņām, ir arī vismaz septiņi pazudušie cilvēki. Viņu vidū ir trīs cilvēki, kuri ar automašīnu iekrituši trakojošā upē netālu no Jesenikas Jesenikas kalnos. No mašīnas nav nekādu pēdu. Pārējie pazudušie iekrituši dažādās ūdenstilpēs, tostarp Otavas upē. Turklāt pazudis vīrietis no pansionāta Polijas pierobežā .
Vēl viens plūdu risks Austrijā ir kūstošs sniegs. Vīnes Tehnoloģiju universitātes hidrologs Jirgens Komma raidorganizācijas Ö1 rīta žurnālā sacīja, ka radīsies bīstama situācija, ja temperatūras paaugstināšanās rezultātā nokrišņi pārvērtīs sniegu lietū. Taču, ja tas nenotiks tuvāko stundu vai dienu laikā, gaidāma sniega “lēna kušana”, vēsta “Der Standard”. Šajā gadījumā strautu un upju pārplūde netiktu izraisīta.
Pašreizējie gadsimta plūdi Austrijā ir trešie 22 gadu laikā — pēc 2002. un 2013. gada. Tos nevar tieši saistīt ar klimata pārmaiņām: “ir laiki, kad plūdi ir lielāki, un laiki, kad plūdi ir mazāki”. Bet dati ir labi pierādīti, ka spēcīgu zema spiediena apgabalu gadījumos lietus daudzums “klimata pārmaiņu dēļ ir palielinājies”.
Lejasaustrijā vairāki dambja pārrāvumi prasa ugunsdzēsēju iesaisti. Kā pastāstīja Lejasaustrijas valsts ugunsdzēsēju komandieris Dītmars Fahrafelners, dambju bojājumi bijuši aptuveni desmit. Tie tiks izskatīti pirmdien, ziņo “Der Standard”. Black Hawks — vidēji smagi transporta helikopteri — arī drīzumā ieradīsies Hadersdorfā pie Kampas. Bažas rada arī dambis, kas pārrauts netālu no Potenbrunnas Sanktpeltenē un gaidāma dambja pārrāvums Korneuburgā, kas var sabrukt uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Papildus aizsprostu nostiprināšanai karavīru uzmanības centrā ir cilvēku glābšana, izdevumā “Zeit im Bild” apstiprināja Federālās armijas pārstāvis Maikls Bauers.
Apmēram 140 cilvēkiem Vīnē vairs nav atļauts atstāt kruīza kuģi . Plūdu dēļ kuģošana Donavā tika apturēta, tādēļ “Thurgau Prestige” ir pietauvojusies Vīnē. Tā kā celiņš uz piestātni ir applūdis, aptuveni 100 pasažieriem un aptuveni 40 apkalpes locekļiem nav atļauts izkāpt, ziņo Šveices raidorganizācija SRF, atsaucoties uz tūrisma uzņēmumu Thurgau Travel. Kā informēja SRF, pasažieri tika informēti, ka viņiem uz kuģa jāpaliek vismaz līdz otrdienai.
Meteorologi jau ceturtdien prognozēja spēcīgas vētras Austrijā. Upes brauciens tomēr sākās piektdien. Thurgau Travel rīkotājdirektors Daniels Pauli-Kaufmans SRF stāsta: “Tajā laikā pat eksperti, kuru zināšanas tika meklētas, nevarēja paredzēt, ka Donava šajā apgabalā nevarēs būt kuģojama.”
