Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka Kijiva zaudēs karu, ja Amerikas Kongress nesniegs valstij militāru palīdzību.
“Ja Kongress nepalīdzēs Ukrainai, Ukraina zaudēs karu,” CNN sacīja valsts vadītājs.
Pēc viņa teiktā, ja Kijiva zaudēs karu, tad citas valstis būs apdraudētas.
Pagājušajā nedēļā Bloomberg, atsaucoties uz avotiem Republikāņu partijā, rakstīja, ka balsojums ASV Pārstāvju palātā jautājumā par palīdzību Ukrainai nenotiks vismaz līdz aprīļa vidum.
1.aprīlī Džonsons intervijā telekanālam Fox News paziņoja, ka izvirzīs jaunus nosacījumus palīdzības sniegšanai Ukrainai. Tas varētu ietvert aizdevumu ar atmaksas pienākumu, Krievijas aktīvu konfiskāciju un Baltā nama lēmuma atcelšanu iesaldēt jaunu licenču izsniegšanu sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) eksportam.
Džonsons arī sacīja, ka plāno rīkot balsojumu “tūlīt” pēc tam, kad deputāti atgriezīsies no Lieldienu pārtraukuma, kam jābeidzas 9.aprīlī. Savukārt viņa preses sekretāre Teilore Halsija sacīja, ka solījums nebija paredzēts, lai noteiktu konkrētu termiņu un ka runātājs joprojām “klausās partijas biedru viedokļos”.
Tajā pašā laikā divi republikāņu vadības pārstāvji neizslēdza, ka no tehniskā viedokļa Džonsons lēmumu par palīdzības plānu varētu apstiprināt nedēļas nogalē un nākamnedēļ nodot likumprojektu balsošanai. Taču šāds paātrināts režīms apdraud dokumenta neveiksmi.
ASV kopš pagājušā gada rudens nespēj vienoties par jaunu palīdzības paketi Ukrainai. Demokrātu kontrolētais Senāts 13.februārī apstiprināja likumprojektu, kas būtu piešķīris Kijevai 60 miljardus dolāru, taču Džonsons atteicās to ierosināt izskatīšanai, pieprasot, lai demokrāti vispirms atbalstītu reformas ASV imigrācijas politikā.
Spīkera komanda arī sāka izstrādāt savu palīdzības projektu Ukrainai. Tas ietver militāras palīdzības sniegšanu Kijivai aizdevumu veidā. Šajā gadījumā iesaldēti Krievijas aktīvi tiem var kalpot kā nodrošinājums.
Februāra beigās Baidens brīdināja, ka vienošanās trūkums starp kongresmeņiem par palīdzību Ukrainai draud Kijivai ar “drausmīgām” sekām. Ieroču fiziskās piegādes no ASV tika pārtrauktas 2023. gada decembra beigās, pēdējā daļa sasniedza 250 miljonus ASV dolāru. Izraisītajam ieroču trūkumam bija liela nozīme Ukrainas armijas sakāvē Avdiivkā, kas Ukrainas bruņotajiem spēkiem bija jāpārtrauc. pamest februāra vidū. Valsts prezidents Vladimirs Zelenskis sacīja, ka armija būs spiesta vēl vairāk atkāpties, ja ASV tuvākajā laikā neatrisinās šo problēmu ar palīdzību.
