Rietumvalstīm jāļauj Kijevai veikt tāla darbības rādiusa raķešu uzbrukumus dziļi Krievijā, lai Ukrainas bruņotie spēki varētu iznīcināt visus lidlaukus, no kuriem Krievijas armija uzbrūk Ukrainas pilsētām, sacīja valsts prezidents Volodimirs Zeļenskis.
“Es vēršos pie jums visiem, pie visiem vadītājiem, kuri var sniegt savu ieguldījumu nepieciešamajai drosmei. Šīs darbības ir jāveic. Un es vēršos pirmām kārtām pie ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Polijas un citiem draugiem – jūsu drosme var būt izšķiroša pasaulei,” Eiropas Politiskās kopienas samita atklāšanas plenārsēdē sacīja Zelenskis.
Viņš sacīja, ka militārie lidlauki, no kuriem paceļas Krievijas lidmašīnas, lai bombardētu Ukrainas pilsētas, kā arī Krievijas raķešu palaišanas vietas, “jāiznīcina visas”, jo tas “samazinātu Krievijas spēju turpināt šo karu”.
Kā piemēru tam, cik efektīvi var būt triecieni Krievijas teritorijā, Zelenskis minēja situāciju Harkivas apgabalā. Pēc viņa teiktā, tieši pateicoties uzbrukumiem Belgorodas apgabalam, Ukrainas bruņotie spēki spējuši apturēt Krievijas armijas virzību.
“Mēs neļāvām Krievijai virzīties uz priekšu Harkivas apgabalā. Punkts. Putins upurēja desmitiem tūkstošu savu pilsoņu. Bet neko nesasniedza. Neko svarīgu un nozīmīgu. <…> Vai tas izraisīja eskalāciju? Nē. Gluži pretēji, tas bloķēja Putina mēģinājumus paplašināt karu. Vai Putins reaģēja? Nē,” sacīja Ukrainas prezidents. Viņš piebilda, ka jo mazāk ierobežojumu Ukrainai būs attiecībā uz Rietumu ieroču izmantošanu, “jo vairāk Krievija centīsies virzīties uz mieru”.
Iepriekš intervijā medijam “Politico” Zelenskis sacīja, ka Kijiva sākusi saņemt pozitīvus signālus no rietumvalstīm par tāla darbības rādiusa ieroču izmantošanu triecieniem dziļi Krievijā.
Tajā pašā laikā ASV prezidents Džo Baidens pēc NATO samita Vašingtonā sacīja, ka neredz jēgu atcelt ierobežojumus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. “Ja viņš [Zeļenskis] varētu trāpīt Maskavai, trāpīt Kremlim, vai tam būtu kāda jēga? Nebūtu. Jautājums ir par to, kā vislabāk izmantot viņa rīcībā esošos ieročus, ko mēs viņam esam devuši,” sacīja Baidens.
Maija beigās ASV atļāva Kijivai izmantot saņemtos amerikāņu ieročus pret militāriem mērķiem Krievijā. Tomēr uzbrukumus var veikt ne tālāk kā 100 km no robežas, tāpēc atļauja neattiecas uz svarīgākajiem lidlaukiem, rakstīja Washington Post. Valsts departaments norādīja, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem būs atļauts veikt tālākus triecienus tikai tad, ja Krievija “centīsies paplašināt fronti”.
