Iebrukums Krievijas teritorijā tika gatavots jau ilgu laiku, taču Ukrainas vienības neplāno tajā uzturēties ilgi, laikrakstam Financial Times sacīja bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Andrijs Zagorodņuks, kurš tagad konsultē valdību.
Pēc viņa teiktā, operācijai ir vairāki mērķi. To vidū ir novērst krievu vienību uzmanību no kaujām pašā Ukrainā un parādīt parastajiem krieviem, ka viņi nevar izvairīties no kara, tādējādi atturot viņus no tā atbalsta.
Turklāt Ukrainas Bruņoto spēku izšķirīgajai operācijai jānodemonstrē Krievijas vājās vietas, tostarp tās nespēja aizsargāt savu robežu. Vēl viens mērķis ir pārņemt iniciatīvu kaujas laukā pēc tam, kad Ukrainai pagājušajā gadā neizdevās sasniegt nozīmīgus rezultātus pretuzbrukumā un šogad bija jāatdod divreiz vairāk teritorijas, nekā tika atbrīvots 2023. gadā.
Pēc Zagorodņuka teiktā, operācijas laikā Kurskas apgabalā vienības demonstrēja spēju īstenot “jaunu kombinētās ieroču kaujas taktiku”, ko tām apmācīja Rietumu instruktori.
2023. gadā ASV militārpersonas pārmeta Ukrainas armijas vadībai par to, ka drīz pēc pretuzbrukuma sākuma jūnijā tā atteicās veikt kombinētu bruņojuma operāciju, kas paredz ciešu mijiedarbību starp dažādām militārajām nozarēm. Bez spēcīga gaisa atbalsta uzbrucēji būtu sakauti, iebilda toreizējais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zaļužnijs un viņa padotie.
Kurskas apgabalā iekļuva vismaz četru gaisa trieciena un mehanizēto brigāžu vienības, raksta FT. Forbes ziņo par vismaz trim brigādēm ar kopējo spēku līdz 10 000 karavīru, tostarp 80. gaisa desanta uzbrukuma vienība, kas ir viena no visaprīkotākajām un ātrākajām Ukrainas bruņotajos spēkos, un divas mehanizētās. Grupā tiek izmantota dažāda padomju un rietumu tehnika, sākot no tankiem līdz riteņu bruņutransportieriem Stryker un kāpurķēžu transportlīdzekļiem Marder, un to atbalsta artilērija, tostarp no Ukrainas teritorijas. Kā vēsta z-kanāli, 9. augusta naktī ar amerikāņu HIMARS MLRS palīdzību tika iznīcināta Krievijas militārpersonu kolonna, kas devās palīgā aizsargiem.
Z-kanāls “Novorossijas milicijas ziņojumi” sniedza video ar “Ukrainas helikopteriem Mi-8MSB, kas iesaistīti uzbrukumā Kurskas apgabalam”, un , atsaucoties uz citiem avotiem, ziņoja, ka šajā reģionā tika “piefiksētas” divas lidmašīnas F-16. Krievijas robežas virzienā.
Turklāt ukraiņi izmanto dronus un ar to palīdzību jau notriekusi divus Krievijas helikopterus. “Šķiet, ka tā ir diezgan labi koordinēta un plānota kombinētā bruņojuma operācija,” laikrakstam The New York Times sacīja militārais analītiķis Francs-Stefans Gadi no Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta.
Pēc Zagorodņuka teiktā, Ukrainas bruņotie spēki neizvirza sev mērķi sagrābt un noturēt Krievijas teritoriju “ilgu laiku”: ”Mums nevajag krievu zemi. Mēs vēlamies, lai viņi mums neizdodas”.
Amerikāņu amatpersonas sacīja CNN, ka uzskata, ka Ukraina negrasās ilgi noturēt ieņemto teritoriju. Starp mērķiem, saskaņā ar avotiem ASV un Ukrainā, ir atvilkt daļu Krievijas spēku no austrumu frontes, kā arī demoralizēt Krievijas armiju un graut tās kaujas efektivitāti.
Ukrainas bruņoto spēku drosmīgā operācija nostiprinās Ukrainas pozīcijas karā, ja izdosies piespiest Krieviju izvest daļu karaspēka no Doņeckas frontes un nostiprināties Kurskas apgabalā, norāda Polijas Rochan Consulting militārais analītiķis Konrāds Muzika.
Tas arī uzlabos pozīciju turpmākajās sarunās. “Bet, ja Ukrainas karaspēkam būs jāatkāpjas no Kurskas apgabala, ciešot smagus zaudējumus un nesasniedzot ievērojamus rezultātus, un Krievija turpinās virzīties uz Pokrovsku, kas ir svarīgs Ukrainas bruņoto spēku apgādes centrs Doņeckas apgabalā, tad tad gan varēs uzskatīt, ka Ukrainas militārā pavēlniecība sarīkoja avantūru un zaudēja.
“Šeit nav vidusceļa. Šī ir izmisīga operācija,” saka Muzika.
