Negatīvie viedokļi par karadarbību Krievijas Federācijā ir izsekoti kopš februāra beigām. Ja turpināsies iebrucēju masveida nāve, Kremlim vairs nepalīdzēs propagandistu armija, raksta The New York Times.
Pēdējo mēnešu sīvās kaujas Ukrainas austrumos un Krievijas armijas kolosālie zaudējumi maina krievu attieksmi pret pilna mēroga karu. Par to raksta amerikāņu laikraksts The New York Times, atsaucoties uz FilterLabs datiem.
“Šķiet, ka zaudējumi Bahmutā ietekmē krievu uzskatus. Kopš februāra beigām viedokļi ir kļuvuši arvien negatīvāki – atbalsts karadarbībai kritās marta sākumā, bet atjaunojās līdz ar “Uzvaras dienas” svinībām 9. maijā,” norādīja autori.
Laikraksta intervētās ASV amatpersonas norāda, ka sabiedriskās domas aptauju objektivitātei Krievijā, tāpat kā jebkurā citā autoritārā valstī, ir grūti izsekot. Respondenti bieži saka to, ko, viņuprāt, valdība vēlas dzirdēt.
Kā secinājuši žurnālisti, ar Kremli saistītās ziņu aģentūras, cenšas pretoties pieaugošajām bažām, publicē optimistiskākus stāstus par upuru skaitu Krievijas bruņotajos spēkos.
“Šogad valsts kontrolētajiem medijiem ir bijusi ierobežota ietekme uz sabiedrisko domu. Karam turpinoties, neveiksmes frontē kļuvušas mazāk šokējošas. Ja satraukums saglabāsies, atbalsts karam kritīsies, neskatoties uz Kremļa propagandistu pūlēm.”, komentēja FilterLabs izpilddirektors Džonatans Teubners.
ASV amatpersonas brīdina, ka krievi apzinās savas armijas lielos zaudējumus Ukrainā. Līdz šim tas nav novedis pie atbalsta samazināšanās ne karam, ne Vladimiram Putinam, taču, palielinoties upuru skaitam, viss var mainīties.
