Bijušais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks un pašreizējais Ukrainas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Valērijs Zalužnijs Ukrainas un Lielbritānijas aizsardzības tehnoloģiju forumā runāja par to, kā Krievijas un Ukrainas konfrontācijas laikā ir mainījušās kara vešanas metodes. Viņa runu citē Ukrainska Pravda
— Mēs dzīvojam globālo pārmaiņu laikā. Iemesls tam ir vairāki faktori, kas parādījās 21. gadsimtā. It īpaši
— karš Ukrainā, kas kļuva ne tikai par asiņaināko vardarbības aktu Eiropā, bet arī par dzinējspēku daudziem procesiem, kas noveda pie pasaules kārtības izmaiņām. Šīs izmaiņas jau ir notikušas. Un tas nav atkarīgs no tā, vai mūsdienu politiķi vēlas to redzēt vai nē.
Otrkārt, pasaulē, kas jau ir mainījusies un turpina mainīties pretēji politiķu vēlmēm, ir mainījusies arī globālā drošības sistēma. Tā ir transformējusies ne tikai tāpēc, ka mainās ģeopolitiskā telpa, bet arī tāpēc, ka karš Ukrainā ir mainījis varu, uz kuras balstījās šī drošības sistēma.
Neatkarīgi no tā, vai vēlaties tam ticēt vai nē, vai jums ir līgumi par tankiem un helikopteriem uz nākamajiem 10 gadiem vai tikai plānojat tos parakstīt, militārā spēka būtība jau ir mainījusies. Ļoti žēl, ka to labi saprot Ukrainā, Krievijā, Ķīnā, bet citur vispār nesaprot. Šodien neteikšu, kur tieši. Tam vairs nav nozīmes.
Tādējādi mēs runāsim par mūsdienu militārajām tehnoloģijām. Tas acīmredzot būs politiķu ziņā, kam tās būs vajadzīgas, ja neskaita Ukrainu. Es tikai izklāstīšu, kas tie ir un kā tie darbojas.
Es arī vēlētos atzīmēt, ka tie šobrīd ir visatbilstošākie Eiropas aizsardzības spēju attīstībai. Pirmkārt, eiroatlantiskās drošības telpas pārformatēšanas dēļ.
Par tehnoloģijām
Krievijas un Ukrainas karš pilnībā mainīja kara būtību. Kādu 2023. gada vasaras rītu, kad Ukrainas spēki, izmantojot pieejamo doktrīnu un ieročus, metrs pa metram virzījās pa ienaidnieka aizsardzības līnijām, debesīs parādījās droni tādā mērogā, kas pārveidoja visu kaujas arhitektūru.
Izlūkošana, trieciendroni, artilērijas uguni apkalpojošie droni, kurus vieno situācijas apzināšanās sistēma, padarīja kaujas lauku absolūti caurspīdīgu. Tas viss nodrošināja neierobežotas iespējas veikt augstas precizitātes triecienus taktiskā līmenī.
Pamazām, tāpat kā Pirmais pasaules karš, šis karš nonāca strupceļā. Pavisam drīz, 2024. gadā, straujais zinātnes un tehnoloģiju progress noveda pie situācijas, ka droni trāpīja mērķos ne tikai frontes līnijā, bet arī darbības dziļumā. Tas neļāva atrast aprīkojumu, uguns spēku vai rezerves pat ārpus frontes līnijas.
Augstas precizitātes streiki loģistikas maršrutos mūsdienās ir kļuvuši par absolūti ierastu parādību. Turklāt šādi uzbrukumi jau kļuvuši par daļu no pozīciju pārvietošanas taktikas.
Tādējādi absolūtas caurspīdīguma rezultātā frontes līnijas priekšā izveidojās 10-15 kilometru pilnīgas nāves zona. Nav pārsteidzoši, ja drons vairs nemedī grupas mērķi vai bruņumašīnas, bet pat atsevišķu karavīru. Starp citu, šī zona nepārtraukti paplašinās, tāpat kā iespēja tur tikt iznīcināta.
Ļaujiet man, pirmkārt, atkārtot elektronisko kara sistēmu straujo attīstību.
Pateicoties elektroniskās karadarbības attīstībai, izdevās neitralizēt satelīttehnoloģiju, radio un GPRS vadāmās munīcijas spēju veikt augstas precizitātes triecienus operatīvajā līmenī. Dārgo raķešu un precīzo lādiņu efektivitāte ir nokritusies līdz nullei.
Otrkārt, kaujas laukā ir parādījies liels skaits vizuālās izlūkošanas līdzekļu un uzbrukuma dronu taktiskā un operatīvā līmenī.
Līdz ar to pielietojuma un operatīvās mākslas taktika ir saskārusies ar būtiskām izmaiņām.
Operatīvā līmenī karš kopumā ir nonācis strupceļā. Dziļi manevri vai triecieni operatīvajā dziļumā kļuva neiespējami, galvenokārt pateicoties konfrontācijai starp bezpilota sistēmām un elektroniskās karadarbības un pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Klasiskās aizskarošās operācijas un darbības ir ne tikai zaudējušas savu efektivitāti, bet kļuvušas gandrīz pašnāvnieciskas.
Pat mazu, tehnoloģiski attīstītu un ļoti mobilu taktisko grupu uzbrūkošās darbības, kas cieši saskaņotas ar situācijas apzināšanos, atbalstu, elektroniskās karadarbības un pretgaisa aizsardzības sistēmām, ir kļuvušas neefektīvas.
Tādējādi mēs varam droši teikt:
Bezpilota sistēmas un digitālās tehnoloģijas ir mainījušas kara būtību.
Bruņumašīnas ir kļuvušas neaizsargātas pret lētiem droniem.
Augstas precizitātes ieroči ar GPRS navigāciju ir zaudējuši savu efektivitāti elektroniskās karadarbības dēļ.
Gaisa aizsardzība piedzīvo vislielākās pārvērtības, pateicoties masveidā ražotu zemu izmaksu dronu parādīšanās.
Aviācija ir zaudējusi spēju dominēt kaujas laukā.
Jūras telpu kontrolē jūras droni.
Un tas viss prasa pilnīgu taktikas, stratēģijas, militārās doktrīnas un aizsardzības plānošanas pārdomāšanu.
Cik daudz laika tas prasīs, dārgie dalībnieki, es nezinu. Es domāju, ka mūsu ienaidniekiem šis process prasīs ne vairāk kā trīs gadus, un, ņemot vērā mērogošanu, – piecus.
Ir skaidrs, ka uzvara kaujas laukā tagad ir pilnībā atkarīga no spējas palikt priekšā ienaidniekam tehnoloģiju attīstībā.
Ir ļoti svarīgi, lai izmaiņas notiktu tieši ķēdē “zinātne (izstrāde) – ražošana – pielietojums”. Inovatīva attīstība būs atkarīga no efektīvām attiecībām starp šīm saitēm.
Ražotājiem jābūt elastīgiem un pielāgojamiem, gataviem jebkurā laikā veikt izmaiņas savos aparatūras risinājumos. Ja šos lēmumus regulēs valsts birokrātija vai korumpētas intereses, ķēde pārtrūks un ienaidnieks būs priekšā.
Tāpēc ir jābūt gatavam modificēt produktus, lai tie atbilstu lietošanas nosacījumiem kaujas laukā.
Protams, ir jāpievērš uzmanība:
1. Mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģiju attīstība.
Skaidrs, ka AI tehnoloģiju ieviešanas ātrums kaujas laukā, īpaši izlūkošanas, plānošanas, kontroles, uguns vadības, kā arī autonomo kaujas sistēmu (bez cilvēka iejaukšanās) jomās nodrošinās kvalitatīvu un kvantitatīvu priekšrocību.
2. Risinājumi elektroniskās karadarbības jomā.
Tie ir gandrīz vissvarīgākie, jo ir jāatrisina divas galvenās problēmas: jāizveido izmantošanai digitālais lauks un jāpasargā tas no ienaidnieka ietekmes. Tā, protams, ir jaunu sakaru tehnoloģiju, piemēram, kognitīvā radio, meklējumi. Šādas attīstības tendences jau pastāv. Ir svarīgi arī atrast jaunus navigācijas un norādījumu veidus. Jāizstrādā jaunas datu pārraides metodes, kas pārsniedz radiofrekvenču spektru.
3. Lētu, augstas precizitātes, liela attāluma bezpilota sistēmu izstrāde.
Tas ir nepieciešams, lai palielinātu spēju sistemātiski iznīcināt ienaidnieka infrastruktūru, noplicināt pretgaisa aizsardzību un veikt kombinētus uzbrukumus svarīgiem mērķiem.
4. Dronu (robotu) kā pamata kaujas spēju sastāvdaļas izstrāde un ražošana.
Krievijas un Ukrainas karš ir devis svarīgu mācību: karš, kurā cilvēku dzīvības tiek apmainītas pret taktiskiem panākumiem, vairs nav risinājums. Cilvēks mūsdienu cīņā ir dārgs resurss, kuru nevar atjaunot. Tā ir tehnoloģija, kas ļauj mums saglabāt kaujas efektivitāti, vienlaikus radikāli samazinot zaudējumus.
Tādējādi ir nepieciešams attīstīt:
uzbrukuma bezpilota lidaparāti, kas ir izrādījušies ārkārtīgi efektīvi, īpaši artilērijas munīcijas trūkuma apstākļos;
izlūkošanas droni;
pretgaisa droni;
uz zemes izvietotas bezpilota sistēmas;
universālas kaujas platformas;
Jūras bezpilota sistēmas.
Civilās jeb divējāda lietojuma tehnoloģijas ir sasniegušas tādu sarežģītības līmeni, ka tagad tās veido kaujas spēju pamatu.
Starp tiem:
— komerciālu satelītu sistēmu izmantošana izlūkošanas nolūkos;
— 3D drukas izmantošana militārā aprīkojuma rezerves daļu un komponentu ātrai ražošanai “nosacīti amatnieciskos” apstākļos;
— sociālo tīklu izmantošana izlūkdatu vākšanai;
— improvizētu elektronisko kara sistēmu izveide no komerciāli pieejamiem komponentiem līdz sakaru traucēšanai un ienaidnieka bezpilota lidaparātu kontrolei;
— civilo kurjeru izmantošana ar pilnīgu šifrēšanu datu apmaiņai;
— mākoņrisinājumu izmantošana.
Starp citu, tieši tas jau tagad ļauj mazajiem spēlētājiem ar ierobežotiem resursiem – atsevišķām valstīm, departamentiem un pat nodaļām – sasniegt iespaidīgus rezultātus ar salīdzinoši lētu asimetrisku risinājumu palīdzību.
Noslēgumā jāsaka, ka militāro tehnoloģiju revolūcija, kuras pamatā ir bezpilota sistēmas un mākslīgais intelekts, ir pilnībā mainījusi kara būtību un turpina attīstīties. Tas nozīmē, ka inovāciju ātrums tieši palielina valsts spēju gūt uzvaru karā.
Nākotnē augsto tehnoloģiju karā, visticamāk, uzvarēs tas, kurš spēs ātrāk pielāgoties kaujas lauka tehnoloģiskajiem apstākļiem. Puse, kas pirmā sistemātiski un kvalitatīvi īstenos pāreju uz jaunu militāri tehnoloģisku līmeni, saņems beznosacījuma stratēģisku priekšrocību un uzspiedīs savu gribu otrai pusei.
Kamēr ienaidniekam būs resursi, spēki un līdzekļi, lai dotu triecienu mūsu teritorijai un mēģinātu uzbrukt, viņš to darīs. Šis ir iznīcības karš.
To veicina arī mūsdienu ģeopolitiskā situācija. Galu galā neviens nevar liegt ienaidniekam to darīt tagad.
Vienīgais veids, kā tam pielikt punktu, ir pilnībā iznīcināt spēju karot – tas ir, militāri ekonomisko potenciālu. Pēdējā iznīcināšana, protams, liek apšaubīt pat okupācijas karaspēka atrašanos okupētajā teritorijā.
Jebkurā gadījumā izdzīvošanas un uzvaras stratēģijas arhitektūra pašreizējā posmā ir iespējama, tikai izveidojot jaunu militāri tehnoloģisku sistēmu. Tas viss ir jādara pašreizējā tehnoloģiskā cikla ietvaros, kas var ilgt ne vairāk kā 3-5 gadus.
Starptautiskajā arēnā izeja no situācijas, par kuru mēs šodien runājam, ir ne tikai pielāgošanās jauniem izaicinājumiem, bet arī jaunas globālas drošas realitātes veidošanās, kurai Ukraina jau ir pievienojusies kā līdzvērtīga un aktīva dalībniece.
Ukraina vairs nav tikai atbalsta objekts – esam kļuvuši par pieredzes, tehnoloģiju un stratēģiski svarīgu risinājumu avotu visai civilizētajai pasaulei.
Tas nav tikai jautājums par atbalstu Ukrainai – tas ir jautājums par kopīgu gatavību jaunam kara laikmetam, kurā dominē tehnoloģijas, informācija un lēmumu automatizācija.
Ukrainas pieredze bija unikāla – mēs bijām pirmie, kas bija spiesti atjaunot armiju, nozari un stratēģiju, reaģējot uz izaicinājumiem, kurus citi tikai sāk atpazīt.
Šīs problēmas nav raksturīgas tikai Ukrainai. Tie ir izaicinājumi ikvienam.
Globālā drošība vairs nepaļaujas uz vecajām garantijām – tā ir balstīta uz dinamiku, tehnoloģijām un gatavību mainīties.
Mēs izdarījām savu izvēli un katru dienu par to maksājām augstu cenu, bet pretī saņēmām iespēju izdzīvot. Un mēs aicinām jūs izdarīt šo izvēli kopā ar mums.
Ne tikai izdzīvot, bet arī uzvarēt. Un ne tikai šodien, bet visā, kas vēl priekšā.
