Bijušais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs iebilda pret operāciju Kurskas apgabalā, kad prezidents Volodimirs Zeļenskis šā gada sākumā pirmo reizi atklāja plānus uzbrukumam Krievijas reģionam. Par to, atsaucoties uz divām augsta ranga Ukrainas militārpersonām, raksta Politico.
Pēc medija sarunu biedru teiktā, bijušais virspavēlnieks uzskatījis, ka pēc Krievijas robežas pārkāpšanas operācijai nebija “skaidra otrā soļa”. “Zalužnijs jautāja: “Kad jūs iegūsit placdarmu, kas tālāk?” Viņš nekad nesaņēma skaidru atbildi no Zelenska. Viņš juta, ka tā būs avantūra,” kāds avots sacīja Politico.
Pret operāciju Kurskā iebilda arī bijušais 80. gaisa desanta bataljona komandieris Emīls Iškulovs. Viņš norādīja, ka viņa brigādes lielums nav atbilstošs uzdevumam, un baidījās, ka karavīri varētu būt “pārāk neaizsargāti” Krievijas teritorijā un ciest smagus zaudējumus, norāda avoti.
Zalužnijs februārī tika atlaists no Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka amata, pēc tam iecelts par vēstnieku Londonā. Par Iškulova atlaišanu kļuva zināms jūlija beigās.
Tagad Zalužnija jautājums, kas Zelenskim tika uzdots gada sākumā, joprojām ir būtisks: skeptiķi Ukrainā un Rietumos baidās, ka Ukrainas bruņotie spēki var “atradīties iesprostoti” un tikt demoralizēti. Pēc skeptiķu domām, nozīmīgu Ukrainas spēku izvietošana Kurskas apgabalā nozīmē, ka tos nevar izvietot Doņeckas apgabalā, kur Krievijas karaspēks aktīvi virzās uz priekšu, atzīmē Politico.
Tikmēr Ukrainas bruņoto spēku operācija Kurskas apgabalā turpinās. Piektdien, 13.septembrī, Ukrainas militārpersonām izdevās izlauzties cauri Krievijas robežai pie Riļskas apgabala un pavirzīties uz priekšu 3 km dziļumā. Kurskas varas iestādes 16. septembrī paziņoja par evakuāciju 15 kilometru zonā no robežas apgabala Riļskas un Homutovskas rajonos. Pirms tam evakuācijas pasākumi Kurskas apgabalā bija skāruši jau 133 tūkstošus cilvēkus.
