Laika apstākļi liecina, ka šī informācija būs aktuāla arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem jau šajās rudenīgajās brīvdienās, tāpēc informējam, ka Lietuvas Nacionālajā sabiedrības veselības centrā (NVSC) fiksēta īpaši augsta saslimstība ar ērču pārnēsātām slimībām, un, diemžēl īpaši sāpīgas sekas ir neizbēgamas. Ērču encefalīts šogad līdz septembra sākumam prasījis jau 7 cilvēku dzīvības. Salīdzinājumam pērn šī infekcija kopumā prasīja 2 upurus.
Kā NVSC norādīja medijiem, visi 7 no ērču encefalīta mirušie cilvēki bija vecāki par 50 gadiem no Viļņas, Utenas, Marijampoles, Alītas un Telšu apriņķiem.
Dienā tiek inficēti 4-5 cilvēki
Šā gada pirmajos 8 mēnešos Lietuvā fiksēti 577 saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu, bet pērn šajā pašā laika posmā – 291 gadījums.
Kopumā šogad jau ir bijuši tikpat daudz saslimšanas gadījumu ar ērču pārnēsāto slimību, cik visā 2023. gadā. Pērn kopumā reģistrēti 597 saslimšanas gadījumi, bet 2022.g – 377.
Īpaši augsta saslimstība tika novērota aizvadītajā vasarā. 3 mēnešos konstatēti 457 saslimšanas gadījumi. Tāpēc ik dienu ar ērču encefalītu inficējās vidēji 4-5 cilvēki.
Mediķi stāsta, ka otrais saslimšanas vilnis parasti iestājas rudenī, kad mežā palielinās sēnīšu knišļu skaits, kas sakrīt arī ar ērču intensīvās barošanās periodu.
Zāļu nav
“Ērču encefalīta simptomi parādās, nevis uzreiz, aptuveni 2-3 nedēļas pēc ērču norīšanas,” saka Republikāniskās Panevēžas slimnīcas (RPL) infekcijas slimību ārste Violeta Dambrauskienė .
”Ir divi drudža viļņi – paaugstinās temperatūra, līdz 38-39 grādiem, bet drudzis ilgst 2-3 dienas, temperatūra pazeminās un slimība izskatās pēc gripas. Bet pēc 2-10 dienām parādās simptomi, kas raksturīgi smadzeņu bojājumiem – stipras galvassāpes, slikta dūša, vemšana, reibonis. Smaga reiboņa dēļ dažkārt ir apziņas traucējumi, apgrūtināta staigāšana, cilvēks svaidās uz sāniem”, sacīja V. Dambrauskienė.
Otrā drudža viļņa laikā gandrīz visus pacientus nākas hospitalizēt. Ērču encefalītam nav specifiskas ārstēšanas un nav piemēroti pretvīrusu medikamenti vai antibiotikas, taču ārsti cenšas kontrolēt infekcijas simptomus un mazināt drudzi.
Visnopietnākā ērču encefalīta komplikācija ir nāve. Gadās, ka cilvēks izdzīvo, diemžēl viņš nekad pilnībā neizveseļojas no slimības. Trešdaļai pacientu ir atlikušie simptomi: līdzsvara traucējumi, plecu joslas muskuļu bojājumi, galvassāpes, dzirdes, uzmanības traucējumi vai psiholoģiskas problēmas. Dažos gadījumos ērču encefalīts izraisa tik smagas paliekošās sekas, ka tas noved pie invaliditātes.
Pēc mediķu domām, vakcinācija ir visefektīvākais līdzeklis aizsardzībai pret ērču encefalītu. Ir divas vakcinācijas shēmas: parastā un paātrinātā.
Vakcinējot saskaņā ar parasto shēmu, pirmās divas devas tiek ievadītas ar 1-3 mēnešu intervālu, tad trešā un revakcinācijas deva atšķiras atkarībā no vakcīnas ražotāja, bet parasti trešā deva tiek ievadīta 5-12 mēnešus pēc otrās.
Pirmo revakcinācijas devu ievada 3 gadus pēc trešās ērču encefalīta devas. Visuzticamāko un ilgāko aizsardzību garantē 3 vakcinācijas devas: aptuveni 99%. vakcinētie iegūst rezistenci pret ērču encefalītu uz 3-5 gadiem.
Pēc NVSC datiem, šā gada janvārī-jūlijā Lietuvā pret ērču encefalītu vakcinēti 72 127 bērni un 240 779 pieaugušie, pērn šajā pašā periodā vakcinēti mazāk bērnu – 69 827 bērni, bet vairāk pieaugušo – 246 972.
Atrodoties dabā, vienmēr ir ieteicams valkāt atbilstošu apģērbu – ērces ir vieglāk pamanāmas uz gaiša apģērba – un izmantot repelentus, kas atbaida ērces.