Kijiva pašlaik izstrādā vairākas savas ballistiskās raķetes, laikrakstam The Wall Street Journal pastāstīja Ukrainas stratēģiskās rūpniecības ministra vietniece Anna Gvozdjara.
Izdevuma avoti vēsta, ka Ukraina aktīvi strādā pie tādu raķešu radīšanas, kas spēj trāpīt dziļi aiz ienaidnieka līnijām. Lielākā daļa programmas detaļu tiek turētas noslēpumā, taču Ukrainas amatpersonas nesen paziņoja, ka šādi ieroči drīzumā varētu tikt ieviesti armijā. Augustā Ukraina veica pirmos šādas raķetes izmēģinājumus.
“Jūs dzirdēsiet par liela mēroga raķešu programmu nākamgad vai līdz šī gada beigām,” sacīja Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.
Kā norādīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Oleksandrs Kamišins, viens no šķēršļiem programmas īstenošanai ir finansējums. Viņš norādīja, ka Kijivai nepietiek līdzekļu. Jo īpaši Ukraina kara laikā savu raķeti Neptun izmantojusi tikai ierobežotā apjomā, un amatpersonas norāda, ka finanšu trūkums kavē ražošanu.
Militārās aviācijas eksperts Duglass Berijs skaidroja, ka ballistiskās raķetes ir īpaši dārgi ražot, jo materiāliem, no kuriem tās izgatavotas, atkārtoti nonākot Zemes atmosfērā, jāiztur ļoti augsta temperatūra.
Vēl viena problēma ir ieroču masveida ražošana. Zelenskis sacīja, ka Ukraina 2024. gadā saražoja 100 raķetes. Raķešu ražotāji visā pasaulē saskaras ar problēmām, lai nodrošinātu vienmērīgu sastāvdaļu, piemēram, dzinēju, piegādi. Ukrainu vēl vairāk traucē strādnieku trūkums un pastāvīgie Krievijas uzbrukumi infrastruktūrai.
Ukrainas delegācijas vadītājs NATO Parlamentārajā asamblejā Jegors Čerņevs atzīmēja, ka ballistisko raķešu programma ir tuvu noslēgumam, neskatoties uz problēmām ar komponentu piegādi.
“Ticiet man, drīz būs konkrēti rezultāti, ko redzēs ne tikai Ukraina, bet arī Krievija,” viņš sacīja intervijā Ukrainas televīzijai.
Savukārt ASV uzskata, ka Ukrainai jākoncentrējas uz tāla darbības rādiusa bezpilota lidaparātiem. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins sacīja, ka Ukrainas bezpilota lidaparātu programmai ir lielāka finansiāla nozīme nekā ballistiskajām raķetēm, ņemot vērā to augstās izmaksas.
Nesen apstiprinātā ASV palīdzības pakete 2,4 miljardu dolāru apmērā ietver finansējumu liela darbības rādiusa bezpilota lidaparātiem un citiem līdzīgiem ieročiem, norāda avots. Šie līdzekļi netiks izmantoti ballistiskajām raķetēm, sacīja informētais avots.
Gvozdjara skaidroja, ka uzbrukuma droni ir efektīva un lētāka alternatīva ballistiskajām raķetēm to izstrādes laikā.
“Lai izstrādātu vienu produktu, ir vajadzīgi gadi, bet mēs esam apstākļos, kad tam vajadzētu aizņemt mēnešus. Mūs ierobežo laiks un līdzekļi,” viņa precizēja.
21.novembrī Krievija veica masīvu raķešu triecienu Ukrainas teritorijai. Vēlāk Krievijas prezidents Vladimirs Putins sacīja, ka šī uzbrukuma ietvaros tika veikti raķetes Orešnik izmēģinājumi. Pēc viņa teiktā, tā bija atbilde uz Ukrainas bruņoto spēku triecieniem Brjanskas un Kurskas apgabaliem, izmantojot amerikāņu ATACMS raķetes un Francijas un Lielbritānijas Storm Shadow. Putins arī brīdināja to valstu valdošo eliti, kuras “plāno izmantot militāros kontingentus pret Krieviju”, ka Maskava “agresīvu darbību” gadījumā reaģēs “izlēmīgi un spoguļveidā”.
Ukrainas gaisa spēki ziņoja, ka Krievija izmantojusi starpkontinentālo ballistisko raķeti (ICBM), lai dotu triecienu Dņipro. Pentagons paziņoja, ka Orešnik ir modificēta RS-26 Rubezh ICBM versija.
Kā raksta The Wall Street Journal, uzbrukuma mērķis bija rūpnīca Južmaš, kas bija padomju ballistisko raķešu rūpniecības centrs.
