Ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps solījis ātri izbeigt karu Ukrainā, taču nav atklājis, kā tieši viņš to darīs. Amerikāņu laikraksts The Wall Street Journal (WSJ) aprakstīja vairākus iespējamos variantus šādai politikai, taču katrs no tiem prasīs Ukrainas piekāpšanos par labu Krievijai.
Republikānis Tramps vēlēšanu kampaņas laikā asi kritizēja pašreizējā demokrātu prezidenta Džo Baidena politiku Ukrainā, brīdinot, ka šāda politika rada trešā pasaules kara iespējamību, un apgalvojot, ka Kijiva pievīlusi ASV, saņemot bezmaksas ieročus par miljardiem dolāru. Tramps apgalvoja, ka varētu ātri atrisināt šo konfliktu, sēdinot abas puses pie sarunu galda, taču neatklāja, kā tieši viņš to darīs, komentēja WSJ.
“Es nevaru jums sniegt šos plānus, jo, ja es tos publiskošu, es nevarēšu tos izmantot,” kampaņas laikā sacīja Tramps.
Trampam pietuvinātie uzskata, ka ievēlētais prezidents vēl faktiski nav izlēmis par konkrētu miera plānu, tostarp par to, kā viņš pārliecinās Krievijas un Ukrainas līderus Vladimiru Putinu un Volodimiru Zeļenski nākt pie sarunu galda. Viņi uzsvēra, ka šis ir jutīgs jautājums no augstās diplomātijas sfēras, un, lai gan padomnieki piedāvā savas idejas, Tramps lēmumu pieņems pats, konsultējoties tikai ar saviem tuvākajiem palīgiem.
“Ikvienam, lai cik varens viņš būtu Trampa aprindās, kurš apgalvo, ka viņam ir detalizēta informācija par Trampa plāniem attiecībā uz Ukrainu, vienkārši nezina, par ko viņš runā, vai nesaprot, ko viņš saka, tikai savas idejas par nacionālo drošību jautājumiem, īpaši tik centrālo jautājumu kā šis,” sacīja bijušais Nacionālās drošības padomes loceklis, kurš strādāja Trampa pirmajā pilnvaru termiņā no 2016. līdz 2020. gadam.
WSJ norādīja, ka dažādas republikāņu frakcijas sacenšas savā starpā, lai uzspiestu prezidentam savu pieeju ārpolitikai. Tradicionālāki republikāņi, piemēram, bijušais valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš tagad gatavojas kļūt par Pentagona vadītāju, visticamāk, piedāvās risinājumu, kas neizskatās pēc lielas Maskavas uzvaras. Tikmēr citi Trampa padomnieki, piemēram, Ričards Grenels, kurš tiek uzskatīts par favorītu ieņemt Valsts departamenta vadītāju vai kļūt par nacionālās drošības padomnieku, par prioritāti var uzskatīt Trampa vēlmi ātri izbeigt karu, pat ja tas nozīmētu piespiest Kijivu būtiski piekāpties.
Pēc WSJ domām, visi šādi priekšlikumi būtu pretrunā ar Baidena pieeju, saskaņā ar kuru Kijivai pašai būtu jāizlemj, kad sākt miera sarunas. Tā vietā Trampa atbalstītāji ierosina iesaldēt karu, nostiprinot Krievijas pārņemšanu aptuveni 20% Ukrainas un liekot Kijevai uz laiku apturēt centienus pievienoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai, atzīmēja laikraksts.
Viena no Trampa pārejas komandas piedāvātajām idejām, ko sīki izklāstīja trīs avoti, kas ir tuvu WSJ ievēlētajam prezidentam un kas iepriekš nav ziņots, ietvertu Kijevas apņemšanos nepievienoties NATO vismaz 20 gadus. Apmaiņā pret to ASV turpinās piegādāt Ukrainai lielu daudzumu ieroču, lai atturētu no Krievijas uzbrukuma nākotnē.
Saskaņā ar šo plānu pašreizējā frontes līnija ir fiksēta un abas puses vienojas par 1300 kilometrus garu demilitarizētu zonu. Nav skaidrs, kurš apsargās zonu, taču viens padomnieks sacīja, ka miera uzturēšanas spēkos nebūs ASV karavīru vai ASV finansēto starptautisko organizāciju, tostarp ANO, pārstāvji.
“Mēs varam nodrošināt apmācību un citu atbalstu, bet Eiropai būs jātur ierocis,” sacīja viens no Trampa komandas biedriem. “Mēs nesūtīsim amerikāņu vīriešus un sievietes uz Ukrainu, lai uzturētu mieru. Un mēs par to nemaksāsim. Lai to dara poļi, vācieši, briti un franči,” viņš piebilda.
Priekšlikums sasaucas ar ievēlētā viceprezidenta Džeimsa Vensa komentāriem septembra intervijā, kad viņš pieļāva, ka galīgajā līgumā starp Ukrainu un Krieviju varētu iekļaut demilitarizētu zonu, kas būtu “stipri nocietināta, lai novērstu krievu iebrukumu”. Venss piebilda, ka Krievijai jāsaglabā savas okupētās teritorijas un jāsaņem garantijas, ka Ukraina paliks neitrāla. “Tā nepievienosies NATO, nepievienosies nevienai citai sabiedroto iestādei,” Šona Raiena šova podkāstā sacīja Venss.
Šā gada sākumā Kīts Kellogs un Freds Fleics, kas Baltajā namā strādāja Trampa pirmajā pilnvaru termiņā, iepazīstināja viņu ar plānu, kas apturētu ieroču tirdzniecību Ukrainai, līdz Kijeva piekritīs miera sarunām ar Krieviju. Ukraina saskaņā ar šo plānu varēs mēģināt atgūt zaudētās teritorijas, taču diplomātisko sarunu ceļā.
Piekāpšanās stratēģijai ir vairāki pretinieki
Nav skaidrs, kādu stratēģiju Tramps īstenos, taču, kā atzīmē WSJ, jebkurš mēģinājums sākt miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju, nemaz nerunājot par vienošanās panākšanu, saskarsies ar daudziem šķēršļiem.
Pirmkārt, Ukraina un Krievija karā joprojām tiecas uz pretējiem mērķiem un neizsaka vēlmi tos mainīt. Laikā, kad Krievijas karaspēks Ukrainā virzās uz priekšu lēni, bet vienmērīgi, Kremlis ir izrādījis zemu apetīti sarunām un tā vietā izrādījis gatavību saasināt konfliktu ar hibrīduzbrukumiem aiz tā robežām, piemēram, sabotāžas aktiem Eiropā.
“Speciālās militārās operācijas (Krievijā lietotais oficiālais kara pret Ukrainu nosaukums) mērķi paliek nemainīgi, un tie tiks sasniegti,” raksta Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs sociālajos tīklos trešdien pēc tam, kad kļuva skaidra Trampa uzvara pār demokrātu prezidenta amata kandidāti Kamalu Herisu.
Šādi plāni radītu spēcīgu pretestību arī no dažiem NATO sabiedrotajiem, kuri Krievijas agresiju pret Ukrainu uzskata par tiešu draudu savai valstij. Tā Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena sacīja, ka nezina par konkrētiem Trampa komandas priekšlikumiem, taču piebilda, ka sarunas nedrīkst vest bez Ukrainas piekrišanas un tās spējas risināt sarunas pēc saviem noteikumiem.
Kā atzīmē WSJ, ASV ir vieglāk piespiest sarunās Zelenski, kura valsts ir ļoti atkarīga no amerikāņu militārās un finansiālās palīdzības, nekā Putinu, taču tad Ukrainas līderim būs jātiek galā ar saviem pilsoņiem, kuri uzskata teritoriālus. piekāpšanās Maskavai kā kapitulāciju.
Noslēgumā izdevums atzīmēja, ka, lai gan Tramps teica, ka Ukrainas izdzīvošana ir svarīga ASV, viņš vairākkārt kritizēja Zelenski, tāpēc dažas Kijivas amatpersonas baidās, ka ASV Trampa vadībā varētu izdarīt spiedienu uz Ukrainu un piespiest to piekrist Krievijai izdevīgam izlīgumam.
