Neskatoties uz to, ka Ukrainas pretuzbrukums joprojām turpinās, Rietumu militāristi un politiķi jau sāk domāt par nākamā gada Ukrainas Bruņoto spēku pavasara ofensīvu. Kā raksta The Wall Street Journal, Kijivas partneri apzinās, ka Ukrainas cīņa par okupēto teritoriju atbrīvošanu prasīs ilgu laiku.
Kad pavasarī sākās Kijivas pretuzbrukums, optimisti cerēja, ka Ukrainas karaspēks varētu atkārtot pagājušā gada panākumus un atspiest Krievijas spēkus. Tomēr pirmais mēģinājums izmantot Rietumu tankus un bruņumašīnas, lai izlauztos cauri nocietinātajām krievu līnijām, apstājās. Kopš tā laika progress ir bijis lēns un sāpīgs: Ukrainas bruņotajiem spēkiem nācies pāriet uz mazo vienību taktiku. Jauns grūdiens vēl ir iespējams, taču militārie vadītāji un politiķi jau prāto, kā sagatavoties ieilgušam konfliktam.
ASV prezidents Džo Baidens NATO samitā Lietuvā apliecināja nodomu turpināt atbalstīt Ukrainu. ASV, NATO un Japāna izstrādā ilgtermiņa drošības plānus Ukrainai un turpina piegādāt modernus ieročus, tostarp munīciju un raķetes. Tomēr ASV štāba priekšnieks Marks Milleijs un citas militārās amatpersonas brīdina, ka Ukrainas pagājušajā gadā gūtos straujos panākumus būs grūtāk atkārtot. “Es tiešām domāju, ka administrācija saprot, ka Ukraina tuvākajā laikā neatgūs visu savu teritoriju,” sacīja bijušais ASV pārstāvis NATO Ivo Daalders.
Rietumvalstis cerēja, ka ukraiņu izrāviens varētu pietiekami vājināt Krievijas spēkus, lai prezidents Vladimirs Putins stātos pie sarunu galda jau šoziem. Diplomāti saka, ka šobrīd tādas iespējas šķiet maz ticamas. Tā vietā Krievija stiprina aizsardzības līnijas Ukrainā, palielina karavīru skaitu un palielina munīcijas un ieroču ražošanu. Rietumi arī attīsta savu ieroču rūpniecību, un draud ilgstoša izsīkuma kara izredzes.
“Šis karš varētu kļūt līdzīgs Korejas karam, ātri manevri frontē pirmajos mēnešos un pēc tam relatīvā stabilitāte, bet abas puses to sapratīs pēc gadiem,” sacīja Krievijas eksperts no Jūras spēku analīzes centra Dmitrijs Gorenburgs no domnīcas, kas saistīta ar Pentagonu. Korejas karš, kas sākās 1950. gadā, nekad nav beidzies un tehniski joprojām turpinās.
Pat ja Ukrainas bruņotie spēki līdz vasaras beigām nepanāks izrāvienu, Ukraina var turpināt cīņu līdz ziemai. Lietus un sniegs var palēnināt smagās tehnikas operācijas, taču Ukrainas spēki ir izrādījušies visefektīvākie, darbojoties mobilajās komandās. “Ukrainas armija turpina pielāgoties ātrāk nekā Krievijas armija,” saka Gordons Deiviss, bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks.
