Kāpēc 3,5 collu sliežu platuma atšķirība ir 27 miljardu dolāru problēma NATO. Ar šādu virsrakstu sižets par Rail Baltic šodien publicēts “The Wall Street Journal” (WSJ)
Baltijas valstis, kas ir bijušās Padomju Savienības republikas, ir labāk savienotas ar Krieviju pa dzelzceļu nekā ar ES valstīm. Līdz šī gada beigām viņiem bija jāuzbūvē dzelzceļš, kas šķērsotu visas trīs valstis uz Poliju. Projekts ir kļuvis īpaši svarīgs pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, jo tas ļautu pārvietot NATO karaspēku no ES un evakuēt iedzīvotājus pretējā virzienā Krievijas agresijas gadījumā. Taču ceļš labākajā gadījumā tiks bruģēts līdz desmitgades beigām – un arī tad tikai daļēji.
Projekts “Rail Baltica”, kas paredz divsliežu ātrgaitas dzelzceļa būvniecību no ziemeļiem uz dienvidiem (no Igaunijas caur Latviju un Lietuvu uz Poliju), tiek lēsts 27 miljardu dolāru vērtībā un tam vajadzētu atrisināt NATO ieroču un karavīru ātras piegādes problēmu, ziņo WSJ. Militāra konflikta ar Krieviju gadījumā, kas, pēc Rietumu militāro un izlūkdienestu aplēsēm, varētu notikt 3–5 gadu laikā, lielas šosejas neesamība, īpaši ar Rietumu sliežu ceļa platumu (kas ir par 85 mm mazāks nekā Krievijas), neļaus ātri reaģēt uz agresiju. Pašlaik uz Polijas un Lietuvas robežas pasažieru pārvietošana no viena vilciena uz otru aizņem līdz 40 minūtēm, bet kravu pārkraušana — līdz astoņām stundām.
Savā stratēģiskajā plānošanā PSRS un Krievijas bruņotie spēki vienmēr ir paļāvušies uz dzelzceļu. Tie galvenokārt stiepjas no austrumiem uz rietumiem un savieno Krieviju ar bijušajām Padomju Savienības republikām. Pēc iebrukuma Ukrainā Krievijas armija izmantoja un turpina izmantot vietējos apgādes ceļus, jo dzelzceļam ir vienāds sliežu platums (1520 mm). Baltijas valstu militāristi baidās, ka agresijas gadījumā Krievija varētu izmantot arī to ceļus, kas ved uz ostām Baltijas jūrā.
“Saderīgu dzelzceļa līniju ar vienādu sliežu platumu esamība atvieglo karaspēka pārvietošanu dziļāk teritorijā, kuru plānojat ieņemt,” saka Justīna Budginaite-Frolija, vieslektore Atlantijas Padomes Eiropas un transatlantiskās drošības centrā.
2014. gadā trīs valstis ar ES finansiālu atbalstu sāka Rail Baltica būvniecību – 860 km garu līniju ar standarta sliežu platumu 1435 mm, kas tiek izmantota Eiropas valstīs. Papildus ekonomiskajai nozīmei ziemeļu-dienvidu ceļš ir svarīgs drošības projekts. Budginaite-Froli uzskata, ka viena no Ukrainas iebrukuma mācībām ir divu ceļu nozīme – viens ieroču piegādei no sabiedrotajiem un otrs civiliedzīvotāju vienlaicīgai evakuācijai.
Saskaņā ar oficiālajām aplēsēm, Rail Baltica ļaus aizstāt līdz 6,5 km garu militāro konvoju ar vienu vilcienu ar 40 vagoniem un vienas dienas laikā evakuēt 143 000 cilvēku no trim galvaspilsētām uz Poliju.
Taču līnijas būvniecība pandēmijas laikā apstājās, un to vēl vairāk aizkavēja birokrātiska formalitāte, daudzu projekta dalībnieku savstarpēja saskaņošana, līdzekļu trūkums (izmaksu tāme četrkāršojās) utt. Tagad ceļu plānots pabeigt līdz 2030. gadam – un tikai ar vienu sliežu ceļu (izmaksas būs 17 miljardi ASV dolāru). Otrās būvniecība būs atkarīga no finansējuma.
Tikmēr Krievija plāno 2024. gadā atjaunoto Ļeņingradas militāro apgabalu pārvērst par bāzi konfrontācijai ar NATO. Tādējādi Petrozavodskā turpmākajos gados ir jāizveido jauns armijas štābs, lai pārvaldītu desmitiem tūkstošu militārpersonu, kas tiks izvietotas paplašinātajās bāzēs. Saskaņā ar Rietumu militārajiem un izlūkdienestu avotiem, daudzus plānots pārcelt uz turieni pēc pilna mēroga kara beigām Ukrainā, mazās brigādes palielināsies gandrīz trīs reizes un pārvērtīsies 10 000 cilvēku divīzijās. Gar robežu ar Somiju un Norvēģiju, kā arī uz dienvidiem no Sanktpēterburgas līdz robežai ar Igauniju tiek būvētas jaunas dzelzceļa līnijas. Tiek paplašinātas arī esošās līnijas reģionā.
“Ja jūs jautāsiet, cik drīz Krievijas armija varētu veikt ierobežotu operāciju pret Baltiju, atbilde varētu būt: ļoti drīz,” saka Maikls Kofmans no Kārnegi Berlīnes centra Krievijai un Eirāzijai.
Tāpēc ir svarīgi Rail Baltica būvniecību uztvert ne tikai kā aizsardzības projektu, bet galvenokārt kā atturēšanas līdzekli, “parādot mūsu pretiniekiem, ka mēs ņemam vērā visus aizsardzības aspektus, tostarp loģistiku un karaspēka mobilitāti,” saka Budginaite-Froli.
