30. septembrī Daibē tika sasaukta Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde. Tās laikā tika skatīti reģiona attīstībai būtiski jautājumi.
Valsts kontroles pārstāvis Edgars Korčagins klātesošos informēja par plānotajiem grozījumiem likumdošanā, precīzāk – par amatpersonu radīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību. Pašvaldību priekšsēdētāji aktīvi iesaistījās diskusijās ar Valsts kontroles pārstāvi, aicinot skaidrot gan plānotās iniciatīvas iemeslus, gan arī izpildes kārtību. Informācija tika pieņemta zināšanai, taču kopumā secināts, ka iniciatīva vēl jāpārskata, jo tā nav viennozīmīgi vērtējama. Galvenais diskusijas avots bija grozījumu lietderība, ņemot vērā faktu, ka tie iniciēti par pamatu ņemot atsevišķus gadījumus, kad atzīts, ka amatpersonas radījušas zaudējumus un tie jāatlīdzina. Tāpat salīdzinoši sarežģītais procesa izvērtēšanas mehānisms negarantē iepriekš izvirzītā mērķa viennozīmīgu izpildi.
Klātesošie padomes locekļi tika informēti arī par Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2017.-2023. gadam izstrādi, kuras ietvaros ir sagatavoti Vidzemes plānošanas reģiona priekšlikumi Valsts autoceļu sakārtošanas programmai t.sk., lemjot par autoceļu V-187 Rauna-Valmiera un V286 Mazaiskrogs-Anuļi-Kūdums-Daibe-Pīpeņi iekļaušanu Valsts autoceļu sakārtošanas programmā. VPR attīstības padomes sēdē tika apstiprināti VPR sagatavotie priekšlikumi.
VPR Teritorijas attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa informēja, ka VAS “Latvijas Valsts ceļi” septembra sākumā lūgusi plānošanas reģionus katram iesniegt prioritāro sarakstu ar 20 valsts reģionālās nozīmes un 20 valsts vietējas nozīmes autoceļiem, kas būtu reģionā sakārtojami prioritāri. Ņemot vērā, ka VPR pavisam kopā ir 26 pašvaldības, turklāt katrai no tām, lai nodrošinātu novada attīstību akūti nepieciešams sakārtot vairākus ceļus vai to posmus, kopumā no VPR pašvaldībām saņemti vairāk nekā 150 priekšlikumi, kas visi arī tiks iesniegti VAS “Latvijas Valsts ceļi” un Satiksmes ministrijā.
I.Kalniņa skaidroja, ka ir sarežģīti noteikt tikai 20 prioritātes katrā autoceļu grupā, ņemot vērā pašvaldību vajadzības, kopējo reģiona ceļu tīkla garumu un ceļu nolietojumu. Tomēr balstoties uz VPR spēkā esošajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, pašvaldību iesniegtajām prioritātēm un to pamatojumiem, kā arī ņemot vērā ceļu sasaisti ar novadu centriem, sabiedriskā transporta maršrutus, skolēnu pārvadājumus un transporta plūsmas intensitāti u.c. kritērijus, VPR iesniegtais ceļu saraksts ir skatāms prioritārā secībā. Vienlaikus gan jāsaka, ka katru gadu VPR lūgts gatavot priekšlikumus Valsts autoceļu sakārtošanas programmai, taču diemžēl pēc tam nav saņemta atgriezeniskā saite, kā priekšlikumi tikuši ņemti vērā. Nav arī skaidrots, kāpēc par prioritāri sakārtojamiem tomēr izvēlēti citi autoceļu posmi reģionā. VPR vairākkārt lūdzis iespēju iepazīties ar aktuālo Valsts autoceļu sakārtošanas programmu, tomēr līdz šim lūgums nav ņemts vērā. Tas būtiski kavē reģiona iespējas plānot mobilitātes pasākumus ilgtermiņā, kā arī nav argumentu, lai skaidrotu pašvaldību pārstāvjiem par prioritāšu nesakritībām.
Svarīgi pieminēt, ka atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam paredzētajiem valsts vietējo autoceļu ar grants segumu asfaltēšana netiek plānota. Jau iepriekš VPR norādījis, ka, ja nekavējoties netiks atjaunota speciālā valsts budžeta programma – Valsts autoceļu fonds, paredzot finansējumu tieši vietējās nozīmes autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, ceļu tīkls un satiksmes drošība reģionā ir apdraudēta. Autoceļu stāvoklis vistiešākajā mērā ietekmē pakalpojumu pieejamības līmeni reģionos, jo nav noslēpums, ka, piemēram, sabiedriskā transporta maršrutu izmaiņas ietekmē arī apstākļi uz autoceļiem, kas savukārt ierobežo reģiona iedzīvotāju pārvietošanās iespējas.
VPR īpašu nozīmi piešķir transporta nozares attīstībai, uzsverot, ka arī transporta tīkls ietekmē reģiona attīstību kopumā, tāpēc mērķtiecīgi tiek īstenots Baltijas jūras reģiona programmas projekts TENTacle – “Eiropas transporta pamattīkla koridoru kapitalizācija labklājībai, izaugsmei un kohēzijai”, kas paredz izveidot Eiropā vienotu transporta infrastruktūras tīklu, atvieglojot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. Iepazīstināti ar projekta galvenajiem mērķiem un aktivitātēm, pašvaldību pārstāvji atzina, ka reģionam šāda veida projekti ir nozīmīgi. Pašvaldībām būtiskas ir aktivitātes, kad pašvaldību speciālisti atbilstoši savai kompetencei var nozīmīgi celt savu zināšanu līmeni un smelties idejas un pieredzi no kolēģiem tepat Latvijā vai ārvalstīs. Tāpat klātesošie tika aicināti izvirzīt vienu pārstāvi darbam projekta konsultatīvajā padomē. Vairāk par projektu lasiet šeit.
Sēdes laikā klātesošie tika informēti, ka šobrīd notiek VPR Attīstības programmas 2015.-2020. gadam Rīcības plāna aktualizācija, iekļaujot tajā aktivitātes, kas saistītas gan ar jau ieviešanā esošajiem projektiem, gan no jauna apstiprinātajiem. projektiem, kā arī ņemot vērā SIA ZAAO izstrādāto Vides izglītības stratēģiju Vidzemei 2015-2020. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Laura Cunska – Āboma aicināja pašvaldības iesaistīties Eiropas Savienības iniciētā URBACT programmā, kas atbalsta pašvaldību pieredzes apmaiņu un mācību projektus pilsētvides attīstībai. Pārstāve uzsvēra, ka programmai var pieteikties jebkura novada pašvaldība, neskatoties uz to, vai teritorijā atrodas kāda pilsēta. Šī programma kalpo kā lieliska kontaktu apmaiņas platforma, sniedzot iespēju kopīgi risināt kādu Eiropā aktuālu problēmu. Piemēram, šobrīd programmā aktīvi darbojas Cēsu novada pašvaldība ar projektu “Tech-town”, aktualizējot digitālās ekonomikas tematiku. Vairāk par programmu: www.urbact.eu un VARAM mājaslapā.
Informāciju sagatavoja:
Anita Āboliņa,
sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā
