Šodien Eiropu pārņem ārkārtēji laikapstākļi ar rekordaugstām temperatūrām. Itālijā, Grieķijā, Turcijā, Serbijā un Rumānijā karstums pārsniegs 40ºC atzīmi (attēlā šodien pēcpusdienā prognozētā situācija). Tā iemesls ir Āfrikas anticiklons Minos
“Viena lieta, kas ir milzīgs, nenoliedzams faktors, ko nevar ignorēt, ir tas, ka mēs pastāvīgi pārspējam karstuma rekordus,” saka sinoptiķi.
Karstuma viļņi Eiropu šogad ir skāruši agrāk nekā jebkad agrāk, bet Grieķiju, Kipru, Turciju un Itāliju jau ir skāris ārkārtējs karstums, un dažviet gaisa temperatūra ir par 10 grādiem augstāka par sezonālo vidējo līmeni.
Karstuma viļņu risks Parīzes Olimpiskajās spēlēs licis organizatorus pasvīst par sportistu drošību. Spānija gatavojas vēl vienai vētrainai vasarai, izlaižot jaunu karti, kas palīdzēs precīzāk prognozēt karstuma viļņus. Pilsētas visā kontinentā gatavojas pielāgoties ārkārtējam karstumam.
Tagad mums ir bijuši 11 rekordlieli karstuma mēneši pēc kārtas, un jūras virsmas temperatūra Atlantijas okeāna ziemeļdaļā ir paaugstinājusies līdz augstākajai vismaz 40 gadu laikā.
Runājot par karstuma viļņiem vai individuāliem laikapstākļiem, nevienam nav kristāla bumbas. Taču pagātnes laikapstākļi var sniegt sinoptiķiem dažas norādes.
“Ir neticami grūti precīzi paredzēt, kādi būs laikapstākļi mēnešiem uz priekšu, nemaz nerunājot par pat nedēļām un dažreiz dienām,” saka Tamsins Grīns, meteorologs no prognozēšanas dienesta Weather & Radar.
Tas ir tāpēc, ka laikapstākļi visā Eiropā ir ārkārtīgi mainīgi ar neskaitāmiem dažādiem ietekmējošiem faktoriem.
Tomēr meteorologiem pieejami laikapstākļu modeļi un dati par vispārējām tendencēm, tostarp mēneša vidējās temperatūras rādītāji. Pašlaik izskatās, ka jūnijā, jūlijā un augustā temperatūra ir augstāka par vidējo, uzskata Grīns.
Eiropas mainīgos laikapstākļus ietekmē daudzi dažādi faktori. Pasaule pašlaik atrodas pārejas fāzē starp El Niño un La Niña klimata parādībām, kas ir “izšķirīgi”, lai noteiktu globālos laikapstākļu un temperatūras modeļus.
Tika prognozēts, ka mēs paliksim šajā neitrālajā fāzē vismaz līdz vasaras sākumam, taču El Niño ietekme joprojām turpinās.
“Pēdējos mēnešos gaisa temperatūra un okeāna temperatūra joprojām ir astronomiski augsta. Tas joprojām pastāv, ”saka Grīns.
Neskatoties uz to, ka El Niño tiek definēts kā jūras virsmas temperatūra, kas pārsniedz vidējo, ar palielinātu nokrišņu daudzumu Klusā okeāna centrālajā un austrumu tropiskajā daļā, tam ir globāla ietekme.
Tas izpaužas “kā domino efekts” – laikapstākļi vienā vietā var ietekmēt apstākļus planētas otrā pusē. Ja kaut kur pasaulē palielinās nokrišņu daudzums, citur nokrišņu daudzums samazināsies.
Piemēram, Eiropa bieži saņem tropisko vētru paliekas, kas nes lietus un vējus. Vētras aktivitātes Atlantijas okeānā viesuļvētru sezonā no šī jūnija līdz novembrim, visticamāk, tiks pastiprinātas, jo Klusajā okeānā veidojas La Niña, kas tur nomāc vētru.
Tomēr ir viens faktors, kam ir liela nozīme kontinenta arvien siltākajās vasarās, un tas ir cilvēku izraisītās klimata pārmaiņas.
“Viena lieta, kas ir milzīgs, nenoliedzams faktors, ko nevar ignorēt, ir tas, ka mēs pastāvīgi pārspējam karstuma rekordus,” saka Grīns.
“Pēdējie desmit gadi ir bijuši desmit siltākie reģistrētie gadi, un lielākā daļa Zemes sasilšanas notikusi pēdējo 40 gadu laikā. Mēs esam pieredzējuši, ka 2024. gada aprīlis ir 11. karstākais mēnesis pēc kārtas
Saskaņā ar jaunākajiem Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) un ES klimata aģentūras Copernicus (C3S) datiem Eiropā kopš 1991. gada ir sasilusi divreiz vairāk nekā vidēji pasaulē. Kontinents “nav izņēmums”, kad runa ir par klimata pārmaiņu sekām, un abas aģentūras brīdina, ka Eiropai ir jādara vairāk, lai samazinātu emisijas un atteiktos no fosilā kurināmā.
23 no 30 kontinenta smagākajiem karstuma viļņiem ir notikuši kopš 2000. gada — pieci bijuši pēdējo trīs gadu laikā.
Pēdējais piecu gadu vidējais rādītājs liecina, ka temperatūra Eiropā šobrīd ir par 2,3 C augstāka nekā pirmsindustriālā laikmeta līmenis, salīdzinot ar 1,3 C augstāku līmeni pasaulē.
Šī iemesla dēļ Grīns “ar diezgan labu pārliecību” uzskata, ka 2024. gads, iespējams, būs vēl viens rekordsilts gads.
“Neskatoties uz to, kā prognozes varētu veidoties, globālās temperatūras pieauguma tendences ir nenoliedzamas.”