Tā kā šī raksta pamatlīnija balstās uz Centrālo banku kredītprocentu pamatlikmi, atgādināsim, ka tas ir tas, ko mēs pazīstam kā EURIBOR, kas šobrīd gadam ir 3,6% , bet Krievijas Centrālās bankas likme šobrīd ir 16% (martā un aprīlī bija arī 20%)
Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas vadītājs Aļihanovs aizsardzības nozares uzņēmumiem draud ar nežēlīgiem sodiem, ja tiks kavēta valsts aizsardzības pasūtījuma izpilde. No valsts viedokļa šāda ministra nostāja ir saprotama – valdība naudu ieročiem nežēlo, lai gan avansā par to nemaksā. Rūpnīcas ņem kredītus, inflācija aug.
Inflācija Krievijā, visticamāk, pārsniegs 4,5% mērķi. Finansisti, ekonomisti un uzņēmēji par to runā pārliecinoši. Šodien Raiffeisenbank analītiķi sniedza savu vērtējumu par cenu pieaugumu Krievijas ekonomikā. Pēc viņu domām, atgriešanās pat pie Krievijas Centrālās bankas nesen izvirzītā mērķa – 5,5% – ir iespējama ne agrāk kā 2025. gadā.
Jūnijā palielinājās arī inflācijas gaidas valstī. Vidējā vērtība ir tikai 0,1% mazāka par 12%. Tas nav salīdzināms ar viesuļvētras pieaugumu maijā, raksta analītiķi. Turklāt tos vājinās rubļa kursa nostiprināšanās, taču pati inflācija neapstājas, un ekonomikai ir maz ticības tās ierobežošanai.
Centrālajai bankai ir tikai viena atbilde uz cenu kāpumu – bāzes likmes paaugstināšana. Banka par to runā gandrīz atklāti. Likme celsies, cita ceļa nav. Taču fakts paliek fakts, ka Krievijā tagad pastāv vairāki inflācijas veidi, un to nevar pārvarēt, paaugstinot tikai bāzes likmi. Nauda kļūst dārgāka, un pieprasījums pēc kredītiem iet kosmosā. Kas tad ir noticis?
Ja dzimtene saka “vajag”
Saskaņā ar netiešām aplēsēm un atklātajiem datiem Krievija 2023.gadā aizsardzībai iztērēja 5,8 triljonus rubļu, no kuriem iepirkumu tirgus veidoja aptuveni 2,32 triljonus rubļu.
Šogad kopējie tēriņi gandrīz dubultosies līdz 10,8 triljoniem, kas loģiski liek domāt, ka par tādu pašu apjomu pieaugs arī valdības aizsardzības pasūtījumu apjoms. Precīzi skaitļi nav zināmi, jo tie ir valsts noslēpums. Valsts maksā uzņēmumiem un stingri pieprasa rezultātus. Šodien pienāca neslēpts drauds no Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas – valsts nodarbosies ar jautājumu, kurš laikā nepabeidz aizsardzības uzdevumus. Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas vadītājs Antons Aļihanovs brīdināja: līdz īpašnieka maiņai (tomēr gandrīz visas lielās aizsardzības rūpnīcas jau pieder valstij).
“Un šeit ir skaidrs jautājums: mirsti, bet izdari to. Tikai daži cilvēki šeit rūpējas par efektivitāti un rentabilitāti. Taču, no otras puses, milzīgo pieprasījumu pēc naudas un aizdevumiem nodrošina nopietna ekonomikas pārstrukturēšana, ” savā Telegram kanālā raksta profesors Jevgeņijs Kogans.
Ne Aizsardzības ministrija, ne Rostec visu naudu nemaksā uzreiz un avansā. Uzņēmumi ir spiesti ņemt kredītus ar 20% likmi. Tas noved pie augstākām produktu cenām un faktiskas naudas izņemšanas no patērētāju sektora, skaidro Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Ābels Aganbegjans :
”Fakts ir tāds, ka jūs tērējat aizsardzībai, ražojat šāviņus, ieročus. Kam jūs tērējat? Jums ir noteikta naudas summa, bet jūs mazāk ieguldāt ar aizsardzību nesaistītos sektoros. Pārtikai, apģērbam, ilglietojuma precēm. Tas ir, jūsu piedāvājums nepalielinās. bet naudas apjoms aug. Jo tiem, kas ražo šāviņus, ir jāmaksā. Armijai jāmaksā, ģimenei jāmaksā, ja karā gājis bojā karavīrs.
Visa šī nauda neizbēgami atgriežas valsts apritē, kur jau vairākus mēnešus pēc kārtas ir vērojams importa samazinājums, bet pašmāju ražotāju slavētā importa aizstāšana nevar papildināt preces, ko valsts līdz 2022. gadam bez problēmām saņēma caur ārējiem pirkumiem par tiem pašiem naftas dolāriem, ko tā saņem arī tagad, bet ne vienmēr tos var pārvērst par preci.
Darbaspēka trūkums reizināts ar algu pieaugumu
Ekonomisti atzīmē, ka izmaksu inflācija tiek pievienota strukturālajai inflācijai. Jau trešo gadu pēc kārtas valstī valda darbaspēka trūkums. Politiķi var saņemt atzinību par to, ka valstī nav neviena bezdarbnieka. Tomēr, ja līmenis ir zemāks par 3%, bezdarbs kļūst par šķērsli uzņēmējdarbības attīstībai.
Covid laikā radusies tā sauktā darba spēka “nojume” ne tikai nepāriet, bet arī palielinās. Sakarā ar to algas pieaug. Kā uzņēmumi finansē izmaksas, ja nauda no ārvalstīm neienāk laikā vai Aizsardzības ministrija kavē maksājumus? Vadītāji dodas uz banku pēc kredīta. Izmaksas pieaug vēl vairāk. Ābels Aganbegjans skaidro situāciju, ar kuru uzņēmumi saskaras katru dienu:
”Jūsu alga aizkavējās. Jūs pārdevāt dažas preces uz Ķīnu, bet viņi viena vai otra iemesla dēļ jums nekavējoties nepārskaita naudu. Galu galā viņi pārskaitīs. Bet viņi kavē maksājumu. Ko tev vajadzētu darīt? Nemaksāt cilvēkiem? Tad daži no viņiem dosies uz kaimiņu uzņēmumu. Bet jums jau tā nav pietiekami daudz darbinieku, jūs jau ražojat mazāk darbaspēka trūkuma dēļ. Krievijā šobrīd ir milzīgs darbaspēka trūkums, bezdarbs viszemākajā līmenī. Tiek lēsts, ka pazuduši 5 miljoni strādnieku. Tāpēc jūs ņemat kredītu uz īsu laiku. Protams, ar lielu procentuālo likmi.
Pieprasījums aug, augot algām, piedāvājums sarūk
2024. gadā Krievijas imports pirmajā ceturksnī samazinājās par 9,9%. Katru mēnesi situācija izskatās vēl bīstamāka. Martā importēto preču vērtības kritums bijis 20% , ziņo Federālais muitas dienests, bet janvārī-februārī Krievijā ievesto preču skaits arī samazinājies, taču ne tik strauji.
Eksperti norāda, ka pie vainas ir sekundārās sankcijas, ko ASV noteica 2023. gada decembra beigās. Tās darbojas gan, lai iegūtu pirkuma atļauju, gan norēķiniem. Ne tikai, jo tagad importētājiem ir jāpierāda, ka ievestās preces nav iekļautas nevienā aizliegto preču sarakstā un saņēmēji nav sankconēti uzņēmumi. Pat Ķīnas bankas, sekojot Turcijas bankām, ir krasi ierobežojušas maksājumus uz Krieviju un no tās.
Šī iemesla dēļ importa produkcijas cenas pieaug. Un nav svarīgi, vai valstī nonāk automašīnas vai bērnu autiņi, kas ir kļuvuši dārgāki, vai ražošanas iekārtas, ar kurām ražos aizstājēju importam. Cenu kāpums ir neizbēgams.
Jevgeņijs Kogans runā par strupceļu:
“Problēmas ar importu izraisa preču masas samazināšanos. Tas nozīmē, ka tas paātrina cenu kāpumu. Atkal… ne tikai naudas faktors. Turklāt, jo augstāka likme, jo grūtāk importētājiem ir iegādāties preces. Tas ir, pieprasījums ir. Bet ar piedāvājumu ir problēma. Dabiski, ka teiksiet – tad kur ir problēma. Aizstāsim importu, un mēs visi būsim laimīgi. Bet, pirmkārt, tas ir nereāli. Un, otrkārt, pie augstām likmēm arī Krievijas ražotājs sāk ciest un nevar aizstāt neko no importētā, jo nevar pienācīgi finansēt savu biznesu.
Investīcijas ekonomikā ir apstājušās, arī Abels Aganbegjans norāda :
”Pie augstiem procentiem nevar paņemt kredītu uz 3-5-8 gadiem. Tiek samazināti arī hipotekārie kredīti, jo tie ir paredzēti ilgam laikam. Investīciju kredīti samazinās un nepieaug. Tie veido 1% no bankas kopējiem aktīviem, kas ir zemākais pasaulē. Pasaulē parasti ir 5%-10% investīciju kredītu no aktīviem, bet pie mums ir 1%-1,5%.
Tāpēc importa aizstāšana ir labs mērķis, taču ekonomiski tas ir slikti sasniedzams. Valstī tam nav lētas naudas. Importa aizstāšana vienmēr palielina cenas, saka Ābels Aganbegjans. Kāpēc valstis importē produktus? Jo tie ir lētāki un kvalitatīvāki. Importa aizstāšana prasa ne tikai pašreizējās izmaksas, bet arī ieguldījumus, jaunu jaudu radīšanu, lai ražotu produktus, kas iepriekš netika ražoti:
Mēs to visu darām, bet tas maksā arvien vairāk. Iepriekš lidmašīnas MC 2011 spārns tika ražots uz amerikāņu ogļūdeņraža caurulēm, kas bija salīdzinoši lētākas. Bet Amerika pārtrauca to piegādi. Mēs radījām paši savu produkciju, ne tik izturīgu kā Amerikā, jo radījām ražošanu sev, bet Amerika ražo visai pasaulei. Tas ir jaudīgāk, ir cita tehnika, jaudīgāka. Un produkti ir lētāki.
Vai pamatlikme var pārvarēt pieaugošās cenas valstī?
Pamatlikme ierobežo dažus inflācijas veidus. Pirmkārt, tas ir paredzēts, lai samazinātu naudas daudzumu valstī. Centrālā banka ar to tiek galā diezgan veiksmīgi.
Privātpersonu noguldījumu apjoms ir plus 9 triljoni rubļu (par 18 triljoniem rubļu rubļu noguldījumu pieaugums tikai kopš kara sākuma). Bet bāzes likmes paaugstināšana vai pazemināšana ir abpusēji griezīgs zobens. Ja likme sāks kristies, tad šie triljoni ieplūdīs ekonomikā, profesors Kogans brīdina par pēkšņu kustību draudiem, un tad nekustamo īpašumu cenas vienkārši nevarēs noturēt:
“Padomājiet par to! Ekonomikā ieplūdīs jauni 9 triljoni rubļu no noguldījumiem. Un kur šī masa aizplūdīs? Protams, vispirms atkal noguldījumos, ja likmes ir augstas. Un arī dosies uz biržu. Un arī patēriņam. Ieskaitot tā paša nekustamā īpašuma iegādi, kura līdz tam laikam būs arvien mazāk. Vienkārši tāpēc, ka šogad tiks izskalots viss lētākā segmenta piedāvājums. Un jaunu būs daudz mazāk.
Jūs saprotat, cik ātri šādos apstākļos nekustamo īpašumu cenas kāps debesīs. Proti, šodienas augstā likme, kas veicina būvniecības apjomu samazināšanos (kopā ar citiem pasākumiem izsniegto hipotēku apjoma samazināšanai), dīvainā kārtā nākotnē novedīs pie nekustamā īpašuma cenu kāpuma. Kā saka… mēs gribējām apspiest, bet beigās apspiežam sevī to, ko nevajadzētu apspiest.”
Ņemot vērā sankciju spiedienu, inflāciju nevar izārstēt ar vienu pamatlikmi, jo šobrīd mums vienlaikus attīstās 3 dažādi inflācijas veidi. Akadēmiķis Aganbegjans ir pārliecināts, ka šīs problēmas risinājums nav finansiālajā un pat ne ekonomiskajā plānā:
Kādi vēl varianti? Pamiers. Daļas sankciju atcelšana, ārējās tirdzniecības paplašināšana, uz kuru attiecas sankcijas, kredītspējas atjaunošana, konvertējamā valūta bankām…
