Ukrainas karavīru stāstītajā apkopota “katastrofālā” atkāpšanās no Kurskas apgabala spēcīgas uguns, iznīcinātas militārās tehnikas kolonnas un pastāvīgiem Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Par to raksta BBC
Drošības apsvērumu dēļ mainīti to dienesta karavīru vārdi, kuri sazinājās ar žurnālistiem sociālajos tīklos. Daži no viņiem runāja par “sabrukumu” pēc Kurskas apgabala lielākās pilsētas Sudžas zaudēšanas, kuru Ukrainas karaspēks atradās kopš pagājušā gada augusta.
Kā atzīmē BBC, ierobežojumi ceļošanai uz priekšējām līnijām neļauj iegūt pilnīgu priekšstatu par situāciju. Lūk, kā pieci ukraiņu karavīri apraksta to, kas notika viņu acu priekšā.
Volodimirs: “Droni uzbrūk visu diennakti”
9. martā Volodimirs Telegram nosūtīja BBC ziņu, kurā rakstīja, ka joprojām atrodas Sudžā, kur valdīja “panika un sabrukums”.
“Karaspēka un aprīkojuma kolonnas cenšas izkļūt,” viņš teica. — Dažus no tiem uz ceļa sadedzina krievu bezpilota lidaparāti. “Dienas laikā nav iespējams izbraukt.”
Cilvēku un aprīkojuma pārvadāšana bija atkarīga no viena galvenā maršruta starp Sudžu un Ukrainas Sumi reģionu.
Pēc Volodimira teiktā, pirms mēneša pa šo ceļu bija samērā droši pārvietoties. Līdz 9. martam tas bija “pilnībā ienaidnieka uguns vadībā — droni lido visu diennakti”.
“Vienā minūtē var redzēt divus vai trīs dronus. “Tas ir daudz,” viņš paskaidroja.
“Mums visa loģistika ir šeit, uz vienas šosejas Sudža-Sumi,” sacīja Volodimirs. — Un visi zināja, ka krievi mēģinās to nogriezt. Bet tas mūsu vadībai kārtējo reizi bija pārsteigums…
Raksta tapšanas laikā, īsi pirms Krievija atkaroja Sudžu, Volodimirs sacīja, ka Krievijas armija spiež Ukrainas bruņotos spēkus no trim virzieniem.
Maksims: “Iznīcināts aprīkojums apgrūtina atkāpšanos”
Līdz 11. martam Ukrainas karaspēks mēģināja novērst galvenās šosejas nogriešanu, liecina Maksima ziņojumi Telegram.
“Mēs pirms vairākām dienām saņēmām pavēli organizēti atkāpties no mūsu aizsardzības līnijām,” viņš sacīja, piebilstot, ka Krievija pilsētas ieņemšanai ir izvietojusi ievērojamus spēkus, “tostarp lielu skaitu Ziemeļkorejas karavīru”.
Pēc militāro ekspertu domām, lai atgūtu kontroli pār Kurskas apgabalu, Krievija tur ir koncentrējusi līdz 70 tūkstošiem militārpersonu, tostarp aptuveni 12 tūkstošus ziemeļkorejiešu.
Tā arī nosūtīja uz turieni savus labākos bezpilota lidaparātu operatorus, kamikaze bezpilota lidaparātus un FPV bezpilota lidaparātus, lai “uzņemtu uguns kontroli pār galvenajiem loģistikas maršrutiem”.
Krievijas spēki šeit izmantojuši arī optiskās šķiedras dronus, kurus nevar apspiest elektroniskās karadarbības sistēmas.
Pēc Maksima teiktā, rezultātā “ienaidniekam izdevās iznīcināt desmitiem aprīkojuma vienību, un to atlūzas rada sastrēgumus piegādes maršrutos”.
Antons: “Katastrofāla atkāpšanās”
Antons situāciju 11. martā nosauca par “katastrofālu”.
Šis ir trešais karavīrs, ar kuru BBC runāja Kurskas frontes pavēlniecības štābā.
Antons arī vērsa žurnālistu uzmanību uz Krievijas bezpilota lidaparātu nodarītajiem postījumiem. “Agrāk mums bija priekšrocības bezpilota lidaparātu jomā, bet tagad vairs nav,” viņš teica. Citas Krievijas armijas priekšrocības Antons nosauca kā precīzākus gaisa triecienus un lielāku karavīru skaitu.
Piegādes ceļi bija nogriezti, viņš sacīja: “Loģistika vairs nedarbojās – organizētas ieroču, munīcijas, pārtikas un ūdens piegādes vairs nebija iespējamas.”
Pēc Antona teiktā, viņam naktī izdevās atstāt Sudžu kājām: “Mēs vairākas reizes gandrīz nomira. Debesīs visu laiku lido droni.”
Karavīrs prognozē, ka tiks zaudēts viss Ukrainas placdarms Kurskas apgabalā. “No militārā viedokļa šis virziens ir sevi izsmēlis. Nav jēgas to ilgāk paturēt.”
Pēc Rietumu amatpersonu ziņām, ofensīvā Kurskas apgabalā piedalījušies aptuveni 12 000 Ukrainas karavīru. Tās bija dažas no vislabāk apmācītajām vienībām, kas aprīkotas ar Rietumu ieročiem, tostarp tankiem un bruņumašīnām.
Krievijas “kara korespondenti” publicējuši video, kurā redzama kādas šīs tehnikas iznīcināšana vai sagrābšana. Krievija 13. martā paziņoja, ka situācija Kurskas apgabalā ir “pilnībā kontrolēta” un ka Ukrainas bruņotie spēki it kā esot pametuši lielāko daļu sava ekipējuma.
Dmitro: “Solis no nāves”
Savās reportāžās no 11. līdz 12. martam ceturtais BBC sarunu biedrs, dienesta darbinieks Dmitro salīdzināja atkāpšanos no Kurskas apgabala ar ainu no šausmu filmas: “Ceļi ir nosēti ar simtiem iznīcinātu automašīnu, bruņumašīnu un visurgājēju. “Ir daudz ievainoto un nogalināto.”
Transportlīdzekļus bieži medīja daudzi bezpilota lidaparāti.
Dmitro pastāstīja, kā viņam izdevies aizbēgt, kad automašīna, kurā viņš brauca, iestrēga. Viņš un viņa kolēģi policisti mēģināja izstumt automašīnu, kad FPV drons uzbruka viņiem.
Drons palaida garām automašīnu, bet ievainoja vienu no karavīriem. Pēc Dmitro teiktā, viņiem divas stundas bija jāslēpjas mežā, pirms viņi tika izglābti.
Dmitro stāsta, ka daudzi atkāpās kājām: “Puiši nogāja 15-20 km.”
Situācija, pēc viņa teiktā, ir kļuvusi no “sarežģītas un kritiskas līdz katastrofālai”.
14. marta vēstulē Dmitro piebilda: “Kurskas apgabalā viss ir beidzies… Operācija nebija veiksmīga.”
Pēc viņa aplēsēm, kopš Ukrainas bruņotie spēki 2024.gada augustā šķērsoja robežu, Kurskas apgabalā gājuši bojā tūkstošiem Ukrainas karavīru.
Artems: “Mēs cīnījāmies kā lauvas”
Piektais karavīrs, ar kuru žurnālisti runāja, situāciju vērtē mazāk pesimistiski.
13. martā Artems Telegram nosūtīja ziņojumu no militārās slimnīcas, kur viņš tika ārstēts no drona uzbrukumā gūtajām šrapneļa brūcēm.
Viņš sacīja, ka karojis uz rietumiem no Sudžas Lokņas ciema rajonā, kur Ukrainas karaspēks izrādīja sīvu pretestību un “cīnījās kā lauvas”.
Artems uzskata, ka operācija bija daļēji veiksmīga.
“Svarīgi, ka šobrīd Ukrainas bruņotie spēki ir izveidojuši šo buferzonu, pateicoties kurai krievi nevar iekļūt Sumi reģionā,” viņš sacīja.
Kas tagad notiks ar Ukrainas ofensīvu?
Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis uzstāj, ka Ukrainas karaspēks ir atkāpies uz “izdevīgākām pozīcijām”, paliek Kurskas apgabalā un turēs to “tik ilgi, kamēr tas būs lietderīgi un nepieciešams”.
Pēc viņa teiktā, operācijas laikā Krievijas armija zaudēja vairāk nekā 50 tūkstošus nogalināto, ievainoto un sagūstīto cilvēku.
Tomēr šobrīd situācija ir ļoti atšķirīga no pagājušā gada augusta. Militārie analītiķi lēš, ka divas trešdaļas no 1000 kv.km, kas atgūti sākotnējā posmā, kopš tā laika ir zaudēti.
Cerība, ka Ukraina spēs apmainīt Kurskas apgabalā sagrābtās teritorijas pret savējām, zūd.
Pagājušajā nedēļā Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka uzskata, ka operācija Kurskā ir “izpildījusi savu mērķi”, liekot Krievijai izvest karaspēku no austrumiem un mazināt spiedienu uz Pokrovskas sektoru.
Taču vēl nav skaidrs, par kādu cenu.
