Krievijas Valsts dome un Federācijas padome pabeidz jauna Krievijas valdības sastāva izveidi. Neskatoties uz minimālām izmaiņām ministru kabineta personāla sastāvā, tās nosaka valsts tālākās attīstības virzienu.
Budžeta investīcijas aizsardzības sektorā arī turpmākajos gados būs ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Aizsardzības nozare savukārt dos impulsu investīcijām, zinātnei, sociālajai un daudzām citām jomām. Taču pārāk ilgs militāristisks impulss radīs jaunas problēmas.
Putina ierosinātais aizsardzības ministra amatam Andrejs Belousovs nācis no zinātnieku dzimtas un vairākus gadu desmitus ieņēmis dažādus amatus Krievijas valdībā un valsts vadības lokā. Visas savas karjeras laikā viņš uzstāja uz valsts vadošās lomas nostiprināšanu ekonomikā, valsts investīciju apjoma paplašināšanu, fiskālās un kredītpolitikas atvieglošanu.
Domājams, ka Belousovs ir projekta autors mobilizācijas ekonomikas veidošanai Krievijā. Saskaņā ar viņa priekšlikumiem izdevumi valsts aizsardzībai 2024.gadā tika palielināti par vairāk nekā 60 procentiem – līdz 10,38 triljoniem rubļu (ap 100 miljardi eiro). Tagad šiem mērķiem tiek atvēlēti 6,7 procenti no Krievijas IKP. Tas ir tikai nedaudz mazāk nekā PSRS vēstures militarizētākajā periodā.
Investīcijas aizsardzības kompleksā ļāva Krievijas ekonomikai kopumā, neskatoties uz visām negatīvajām prognozēm, 2023. gadā pieaugt par 3,6%. Tautsaimniecības civilās nozares saņēma papildu līdzekļus. Līderu vidū ir būvniecības nozare, kas tirgū piegādāja par 7,5 procentiem vairāk mājokļu nekā gadu iepriekš. Reālās uzkrātās algas Krievijā 2023. gadā pieauga par 7,8%.
Pirmie Andreja Belousova kā Aizsardzības ministrijas vadītāja amata kandidāta izteikumi liecina, ka izvēlētais virziens paplašināsies.
Pirmdien, runājot Federācijas padomes sēdē, viņš uzsvēra, ka viņa galvenie uzdevumi ir ”speciālās militārās operācijas” dalībnieku mājokļu nodrošināšanas jautājumu risināšana, viņu iespēju paplašināšana civilajās ārstniecības iestādēs un elektroniskās dokumentu pārvaldības attīstīšana, lai pārvarētu birokrātiskos kavējumus. Katra no šīm jomām ir vērta, lai izveidotu atsevišķu valsts programmu.
Par militārisma impulsa pieaugumu liecina vakar Valsts domes apstiprinātais Denisa Manturova, kurš iepriekš bija Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas vadītājs, iecelšana premjerministra pirmā vietnieka amatā .
Viņš ir aizsardzības nozares kurators. Jo īpaši pēdējos gados Manturovs ir cieši sadarbojies ar Rostec uzņēmumu grupas ģenerāldirektoru Sergeju Čemezovu. Korporācijā ietilpst vadošie uzņēmumi, kas ražo tankus un cita veida ieročus. Statusa paaugstināšana ļaus jaunajam premjerministra pirmajam vietniekam visus lēmumus pieņemt patstāvīgi, neskatoties uz neskaitāmo lobētāju un sekundāro valdības struktūru viedokļiem.
Tajā pašā laikā paļaušanās uz aizsardzības nozari kā vienīgo ekonomikas izaugsmes dzinējspēku radīs riskus.
Dati par pirmajiem negatīvajiem signāliem ir ietverti Krievijas Bankas Pētniecības un prognožu departamenta biļetenā “Ko saka tendences”. Tajā teikts, ka 2024. gada pirmajā ceturksnī ekonomika “turpināja novirzīties uz augšu no līdzsvarotās izaugsmes ceļa”.
Šo situāciju akadēmiskajā aprindās parasti sauc par “ekonomikas pārkaršanu”. Tas dtaud ar pieprasījuma pārsvaru pār piedāvājumu, pieaug inflācija un rubļa devalvācija.
Šī scenārija netieša pieminēšana ir ietverta vienā no pēdējām Alekseja Belousova kā valdības ekonomiskā bloka kuratora runām. Uzstājoties 8.maijā Krievijas izstādē un forumā, viņš sacīja, ka ekonomikai ir jāpielāgojas “strukturālajām izmaiņām, kas tagad notiek un notiks”. Viņš precizēja, ka ar to domājis augsto Centrālās bankas bāzes likmes līmeni un inflāciju. Tie sāks samazināties tikai 2027. gadā.
Eksperti runā arī par “pārkaršanas” riskiem:
“Šī situācija ir diezgan bīstama, jo var izraisīt stagnāciju un krīzi. Ir iespējami lieli militārie izdevumi, bet ne uz ilgu laiku. Tas ir ļoti smalks punkts. Jāskatās gan uz strukturālajām izmaiņām, gan uz pārkaršanu. Pasaules prakse zina šādu pieredzi. Taču ekonomikas teorija piekrīt, ka šāda situācija nevar turpināties ilgi.
Kā Belousova iecelšanu amatā komentēja Kara studiju institūts (ISW), Aizsardzības ministrijas vadītāja amata kandidātam nav militāras pieredzes. Tāpat kā, starp citu, Sergejam Šoigu arī tās nebija. ISW eksperti uzskata, ka ekonomista iecelšana aizsardzības ministra amatā liecina, ka Ukrainas konflikts ievelkas. Un jaunā aizsardzības ministrijas vadītāja uzdevums ir tieši apvienot militāro un ekonomisko politiku. Krievijai tagad vairāk vajag tankus.
