Krievija ar naudas palīdzību turpina motivēt pilsoņus piedalīties karā. Līguma karavīriem no Maskavas par dalību karā gadā maksā 5,2 miljonus rubļu (ap 52 000 eiro). Reģionālās iestādes ievieš programmas, kur ikvienam, kurš pierunājis draugu parakstīt līgumu ar Aizsardzības ministriju, samaksā līdz 100 tūkstošiem rubļu (ap 1000 eiro).
Bojāgājušo okupantu armijas karavīru ģimenēm tiek nodrošināti neskaitāmi pabalsti un arī tiek izmaksāti vairāki miljoni rubļu. Papildus “prezidenta” maksājumiem tuvinieki saņem kompensācijas no reģioniem. Šajā rakstā par to, kas var pretendēt uz “zārku naudu” 2024. gadā un ko dara tie, kuri nav saņēmuši karā bojāgājušā tuvinieka līķi?
Cik naudas tuvinieki saņem par militārpersonas nāvi?
Par kara ar Ukrainu dalībnieka nāvi Krievijā maksā vienreizēju pabalstu un apdrošināšanas summu. Vienreizējais pabalsts, ko tautā dēvē arī par “prezidenta maksājumu”, 2024. gadā bija 4,9 miljoni rubļu (ap 49 000 eiro). Papildus šai naudai bojāgājušā ģimene var saņemt apdrošināšanas summu no kompānijas SOGAZ, kas apdrošina visas Krievijas militārpersonas. Tās lielums 2024. gadā ir 3,3 miljoni rubļu (ap 33 000 eiro).
Lai saņemtu vienreizēju pabalstu, mirušā ģimene savāc dokumentu paketi. Dokumenti tiek iesniegti militārās reģistrācijas un iesaukšanas birojā vai militārajā vienībā, kur tie tiek izskatīti un nosūtīti tālāk maksājuma apstrādei. Apdrošināšanas summu var iegūt gan paši radinieki, gan militārās vienības vai militārās reģistrācijas un iesaukšanas biroja darbinieki.
Maksājumi pienākas arī karā bojāgājušo policistu, tiesu izpildītāju, Federālā soda izpildes dienesta darbinieku, muitas darbinieku, Federālā kurjeru sakaru dienesta darbinieku, bruņoto spēku ierēdņu un dažu federālo struktūru amatpersonu ģimenēm. Viņi var saņemt 5 miljonus rubļu (50 000 eiro) kā vienreizēju maksājumu, bet viņiem nav tiesību uz apdrošināšanas maksājumu.
Papildus reģionālie maksājumi
Reģionu vadītāji, kuriem jāīsteno plāns un jāmotivē krievi karot, nosaka papildu samaksu par militārpersonu nāvi. Tautā tos sauc par “gubernatoru zārka naudu”. Kompensācijas tiek izmaksātas no vietējā budžeta, tās lielums ir atkarīgs no tā, cik bagāts ir reģions.
Lielākā “gubernatora zārka nauda”, 3 miljoni rubļu (30 000 eiro), tiek izmaksāta Maskavā, Novosibirskā, Magadanas, Tjumeņas apgabalos un Jugrā. 2 miljoni (20 000 eiro) par katru nāvi tiek izmaksāti ģimenēm Tatarstānas, Baškortostānas, Arhangeļskas, Brjanskas, Ļeņingradas, Ņižņijnovgorodas un Tulas apgabalos. Citi reģioni maksā 1 miljonu rubļu (10 000 eiro).
Cik daudz naudas Krievija iztērē kompensācijām par bojā gājušajiem?
Krievijas varasiestādes neatklāj, cik daudz naudas tiek tērēts maksājumiem bojāgājušo iebrukuma Ukrainā dalībnieku ģimenēm. Dažreiz reģioni izdod datus. Piemēram, 2023. gadā Baškīrija budžeta izpildes dokumentos ziņoja, ka reģionālajiem maksājumiem kritušo militārpersonu ģimenēm iztērējusi 1 miljardu rubļu (ap 10 miljoni eiro).
Pēc dažādu mediju datiem, karā Ukrainā gāja bojā vairāk nekā 62 tūkstoši krievu. Aptuveni 20% no viņiem, saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu aplēsēm, tika savervēti no kolonijām, kas nozīmē, ka viņu ģimenes, iespējams, nav saņēmušas “prezidenta” kompensāciju un apdrošināšanu. Ja pieņemam, ka Krievija par katra no 48 tūkstošiem līgumkaravīru, mobilizēto un brīvprātīgo nāvi samaksāja no 5 līdz 8 miljoniem rubļu, izrādās, ka valsts “zārku naudās” iztērēja no 250 līdz 400 miljardiem rubļu (1,5-4 miljardi eiro). Tas ir vairāk nekā Ļeņingradas vai Tjumeņas apgabalu gada budžets.
Kam pienākas samaksa par nāvi karā?
Likumīgā sieva, vecāki, adoptētāji vai faktiskie aprūpētāji var saņemt vienreizēju maksājumu par militārpersonas nāvi, bērni līdz 18 gadu vecumam, pieaugušie bērni, kuri saņēmuši invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, un studenti līdz 23 gadu vecumam.
Apdrošināšanas maksājumu saņēmēju saraksts ir plašāks. Papildus minētajiem ģimenes locekļiem apdrošināšanu var saņemt arī patēvs vai pamāte, vectēvs vai vecmāmiņa, ja viņi vecāku vietā vismaz trīs gadus audzinājuši mazbērnu, kā arī militārpersonu aizbildņi.
Maksājumi par nāvi tiek sadalīti starp tuviem radiniekiem vienādās daļās. Bieži vien, saņemot ”zārku naudu”, ģimenes sāk konfliktēt, daži vēršas tiesā.
Piemēram, saskaņā ar likumu karavīra bioloģiskajam tēvam ir tiesības uz vienreizēju maksājumu un apdrošināšanas maksājumiem. Bet, ja viņš nepiedalījās topošā karavīra audzināšanā, māte var apstrīdēt viņa tiesības saņemt naudu. Kara laikā Krievijā bija vairāki desmiti šādu gadījumu. Mediji ir ziņojuši, kā sievietes ar tiesu starpniecību cenšas saviem bioloģiskajiem tēviem atņemt “zārku naudu”.
Vai ir svarīgi, kāds ir militārpersonas statuss: mobilizētais, līgumkareivis, brīvprātīgais vai ”Vāgnera” PMK kaujinieks?
Bojāgājušo mobilizēto karavīru, līgumkaravīru un brīvprātīgo ģimenes, kas pievienojās brīvprātīgo vienībām, piemēram, ”Bars”, saņem tādus pašus maksājumus par karavīra nāvi. Līdz 2023. gada rudenim ar ”Vāgnera” PMK kaujiniekiem situācija bija atšķirīga. Kamēr ”Vāgnera” vadītājs Jevgēņijs Prigožins bija dzīvs, vāgnerieši nebija tiešā Aizsardzības ministrijas pakļautībā, un tāpēc kompensācijas par viņu nāvi maksāja PMK struktūras.
Pēc federālo un reģionālo mediju žurnālistu teiktā, radiniekiem par ”Vāgnera” PMK kaujinieka nāvi tika samaksāti 5 miljoni rubļu. Vēl 100 tūkstoši tika atvēlēti bēru organizēšanai. Kā aprēķināja Mediazona, no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada augustam Vāgnera PMK “zārku naudās” iztērēja aptuveni 108 miljardus rubļu (ap 1,1 miljardi eiro).
Pēc Prigožina nāves 2023. gada augustā ”vāgnerieši”, kuri nolēma turpināt karot, parakstīja līgumus ar Aizsardzības ministriju. Tagad šāda dienesta karavīra nāves gadījumā viņa ģimene saņems tādus pašus maksājumus kā mobilizēto karavīru, līgumkaravīru un brīvprātīgo radinieki.
Ko dara radinieki, ja karavīrs tiek nogalināts, bet līķa nav?
Mirušo karavīru, kura ķermeni nevarēja izvest no kaujas lauka, vienības vadība var pasludināt par mirušu vai bezvēsts pazudušu. Lai saņemtu maksājumus par viņa nāvi, tuviniekiem bieži nākas iet caur dažādām iestādēm.
Daudzas ģimenes mēģina pierādīt militārpersonas nāvi, ja viņš tiek uzskatīts par bezvēsts pazudušo, taču viņa kolēģi redzēja viņa nāvi. Tas pats attiecas uz situācijām, kad mīnas sprādziena vai aprīkojuma aizdegšanās rezultātā karavīra ķermenis tika saplēsts gabalos un mirstīgās atliekas nebija iespējams savākt un izņemt.
Šādos gadījumos ģimene iesniedz tiesā prasību par pilsoņa atzīšanu par mirušu un savāc pierādījumus par nāvi: citu militārpersonu liecības, komandiera sertifikātus, fotogrāfijas no kaujas lauka.
2023. gada novembrī “Verstka” aprēķināja, ka kara laikā vismaz 176 krievi mēģināja tiesā pierādīt militārpersonu nāvi. Lielākā daļa prasību tika iesniegtas 2023. gada vasarā un rudenī pēc liela mēroga Krievijas zaudējumiem frontē.
