Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir “gatavs darīt jebko”, lai Turcijā tiktos ar Kremļa līderi Vladimiru Putinu, taču šādu tikšanos “pat nevar iedomāties”. Viņš to paziņoja brīfingā pirms lidojuma uz Ankaru, kur trešdien tiksies ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Zelenskis apgalvo, ka Putins “baidās no tiešām sarunām” ar viņu, taču Ukrainas vadītājam vajadzētu runāt tikai ar Krievijas līderi. “Tieši ar viņu man ir jāvienojas par pamieru, jo tikai viņš to izlems,” uzsvēra Zelenskis.
Ukrainas prezidents norādīja, ka uz viņu neattiecas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (NSDC) 2022. gada lēmums par sarunu ar Putinu neiespējamību. Zelenskis apgalvoja, ka NSDC lēmums tika stājies spēkā pēc tam, kad Ukraina “vairākkārt saņēma ultimātus no Krievijas” un dažādas personas, kas it kā sazinājās ar Putinu, “patiesībā vēlējās pārstāvēt Ukrainas intereses”.
“Neviens, izņemot mani, nevar vest sarunas par Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti, mūsu kursu. Neviens, izņemot mani, nevar vest attiecīgas sarunas ar Krievijas un citu valstu vadītāju,” skaidroja Zelenskis.
Zelenskis apgalvoja, ka viņš “pilnīgi saprot”, ko apspriest ar Krievijas prezidentu.
“Visi vēlas, lai karš beigtos. Mēs vēlamies vienoties par kara beigu sākumu. “Vismaz par sākumu,” viņš teica.
Zelenskis sacīja, ka, ja Putins neieradīsies uz sarunām Turcijā, šis būs “pēdējais punkts”, kas parādīs, ka Krievijas puse nav gatava izbeigt konfliktu. Šajā gadījumā Kijiva, pēc viņa teiktā, no ASV sagaida “vismaz stingru sankciju paketi” pret Krieviju.
Pagājušajā nedēļā Putins ierosināja Ukrainai atsākt tiešas sarunas par konflikta izlīgumu bez priekšnosacījumiem un rīkot tās Stambulā 15. maijā. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs otrdien paziņoja, ka Krievijas delegācija ieradīsies un gaidīs Ukrainas pusi. Tomēr joprojām nav zināms, kas pārstāvēs Maskavas sarunu komandu.
Laikraksts “The Washington Post”, atsaucoties uz “bijušo augsta ranga Kremļa amatpersonu”, raksta, ka Maskavu pārstāvēs Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Putina palīgs Jurijs Ušakovs. Daži Telegram kanāli iepriekš ziņoja, ka Krievijas delegāciju vadīs Lavrovs. Oficiāla apstiprinājuma tam nebija.
Otrdien, uzstājoties Saūda Arābijā, ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka no Stambulas sarunām sagaida “diezgan labus” rezultātus, un apstiprināja, ka uz turieni dosies vairāki viņa administrācijas locekļi, tostarp valsts sekretārs Marko Rubio. Pirms tam Reuters ziņoja, ka sarunās piedalīsies Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Kīts Kellogs.
Otrdien intervijā Fox News pēdējais paziņoja, ka ASV apspriež Eiropas miera uzturētāju izvietošanu uz rietumiem no Dņepras pēc konflikta beigām. Pēc viņa teiktā, misijā varētu piedalīties militārpersonas no Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un Polijas.
“Mēs runājam par ilgtspējības spēkiem. Šis ir spēks, ko sauc par E3, bet patiesībā tas tagad ir E4, kad runa ir par britiem, francūžiem un vāciešiem. Patiesībā arī par poļiem. Spēku izvietošana uz rietumiem no Dņepras upes, kas nozīmē, ka tā atrodas ārpus kontakta zonas,” sacīja Trampa īpašais sūtnis.
Pēc viņa teiktā, ASV, pirmkārt, vēlas panākt visaptverošu pamieru un cer, ka Putins ieradīsies Stambulā uz sarunām, un tad turp ieradīsies arī Tramps, kurš, kā atceramies, pieļāva šādu iespēju, ja “viņam šķitīs, ka kaut kas notiks” un ja “būs nepieciešams noslēgt vienošanos”. Kelogs arī norādīja, ka ASV apspriež Zaporižjas AES turpmāko pārvaldību, un jaunās ASV sankcijas pret Krieviju varētu būt visstingrākās salīdzinājumā ar visām iepriekš ieviestajām, ja netiks panākts progress vienošanās jautājumā. Ņemot vērā iepriekšminēto, Krievijas Finanšu ministrija paziņoja, ka Maskava ir gatava dažādot preču piegādes, kuru eksports uz ASV ir aizliegts, ja Vašingtona ieviesīs jaunus ierobežojumus.
Atcerēsimies, ka pagājušajā nedēļā Tramps draudēja ieviest sankcijas, ja Krievija nepiekritīs viņa ierosinātajam 30 dienu pamieram. Tomēr pēc tam viņš pieprasīja Ukrainai piekrist Stambulas sarunām. Pirmdien Eiropa paziņoja, ka, ja Krievija līdz dienas beigām nepiekritīs 30 dienu ilgam pamieram, pret Maskavu tiks ieviestas jaunas sankcijas. Kremlis uz to atbildēja, sakot, ka “ultimātu valoda Krievijai nav pieņemama”. Pēc tam nekādas reakcijas nebija. Otrdien Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs atkārtoti uzsvēra, ka, ja šonedēļ netiks panākts progress noregulējuma procesā, ES pastiprinās sankcijas pret Krieviju. Pēc viņa teiktā, “turpmāki kompromisi un piekāpšanās vairs nav pieņemami”.
“Mēs aplūkosim arī citas jomas, piemēram, enerģētikas sektoru un finanšu tirgu,” sacīja Mercs.
